Brīžiem šķiet – galva pārkarst un koncentrēties mācībām vairs nav iespējams. Šī sajūta īpaši pazīstama jauniešiem, kuri ikdienā dzīvo nepārtrauktā informācijas plūsmā. Raidījumā “Rītdienas maršruts” “Centra ZIN” vecāku izglītības programmas trenere Inga Oliņa un Georgs Rubenis skaidro, kas patiesībā notiek ar mūsu uzmanību un kāpēc arvien biežāk šķiet – koncentrēties vienkārši vairs nav iespējams.
“Tu sēdi pie grāmatām, it kā mācies, bet pēc stundas saproti – neatceries, ko lasīji,” saka Rubenis, iezīmējot situāciju, kas daudziem kļuvusi par normu. Taču problēma nav slinkumā vai disciplīnas trūkumā – bieži vien tas ir signāls, ka smadzenes vienkārši vairs nespēj tikt līdzi tempam, kādā mēs dzīvojam.
“Smadzenes saka – klausies, visa ir par daudz,” skaidro Oliņa. Šī pārslodze nerodas vienā dienā – to veido miega trūkums, nepārtraukta pārslēgšanās starp uzdevumiem un informācijas pārbagātība. Brīdī, kad koncentrēšanās kļūst apgrūtinoša, tas bieži nozīmē nevis to, ka cilvēks dara par maz, bet gan – ka viņš jau dara par daudz.
Paradokss slēpjas arī tajā, kā mēs mēģinām atpūsties. “Mēs paņemam telefonu, lai atpūstos, bet patiesībā turpinām uzņemt milzīgu informācijas apjomu,” norāda Rubenis. Tā vietā, lai smadzenēm dotu pauzi, mēs tās turpinām stimulēt, un nogurums tikai pieaug – klusā, nemanāmā veidā.
Risinājums nav ilgāk sēdēt pie grāmatām, bet mainīt pieeju. “Dažreiz 20 minūtes ir krietni veselīgāks laiks mācībām nekā divas stundas, ko jūs tur muļļājat,” uzsver Oliņa. Īsi, fokusēti darba posmi, skaidri nodalīts laiks atpūtai un apzināta uzmanības trenēšana palīdz atgūt kontroli pār savu dienu un mazināt vainas sajūtu, kas bieži pavada atliktos darbus.
Liela nozīme ir arī vienkāršām, bet bieži ignorētām lietām. “Pusaudžiem pēc skolas vajag arī vienkārši pagulēt – tas ir normāli,” atgādina speciāliste. Atpūta šeit nav balva pēc darba, bet gan priekšnoteikums tam, lai vispār būtu iespējams kvalitatīvi domāt, mācīties un pieņemt lēmumus.
Ko darīt brīžos, kad galvā sākas nemiers un domas griežas riņķī? “Trauksme bez darbības ir pilnīgi nevajadzīga – tā neko nedod,” uzsver Oliņa. Savukārt Rubenis to raksturo vēl tiešāk: “Degvielas dedzināšana pa tukšo – tā ir tā trauksme bez darbības.” Šādās situācijās palīdz pavisam konkrēta rīcība – pat neliels solis uz priekšu bieži vien spēj izslēgt nepārtraukto iekšējo spriedzi.
Tāpēc galvenais nav mēģināt sevi piespiest vēl vairāk, bet iemācīties strādāt gudrāk. Sadalīt uzdevumus, dot sev atļauju atpūsties un fokusēties uz vienu lietu vienlaikus. “Labāk fokusēties 15–20 minūtes, nekā mocīt sevi visu vakaru un vēl pēc tam pārmest,” iesaka Rubenis. Šī pieeja var būt atšķirība starp sajūtu, ka “kūp smadzenes”, un spēju atkal skaidri domāt.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Rītdienas maršruts” saturu atbild AS “Radio SWH”.
