Bērns, pusaudzis vai jaunietis piedzīvo spēcīgas dusmu lēkmes vai kā citādi izpauž savas emocijas, kas vecākiem liek aizdomāties – kāpēc tā notiek? Raidījumā “Pietura vecākiem” vecāku izglītības treneri no “Centra ZIN” Inga Oliņa un Georgs Rubenis iesaka “iekāpt izmeklētāja kurpēs” un aizdomāties, kas ir noticis pirms emociju izlādes, kā arī paskaidro – kāds uzvedībai sakars ar uzturu, miegu un fiziskām aktivitātēm.
Jau iepriekš vecāku izglītības treneri ieteikuši dažādo bērnu uzvedību, izpausmes un izvirdumus šķetināt, aizdomājoties, kas noticis iepriekš – vai bijušas kādas pārmaiņas vai lieli notikumi. “Vēl trīs aspekti, kurus es ņemu vērā, – uzturs, kas var būt arī ārējais faktors. Miegs – kad un vai izgulējās, un arī fiziskas aktivitātes,” ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem tik svarīgās lietas uzskaita Oliņa.
Viņa turpina, minot labu piemēru: “Ja es divas stundas esmu sēdējis “piešņorēts” mašīnā, iespējams, ka tajā brīdī, kad tikšu palaists no turienes vaļā, mans iekšējais sasprindzinājums var radīt arī kaut kādu negatīvu uzvedību, kuru man vienkārši arī ir jāņem vērā.” Rubenis nosauc to par dabisko vēlmi pēc izkustēšanās. Jāņem arī vērā – jo mazāks bērns, jo tie intervāli, cik ilgi varu nosēdēt, piemēram, mašīnā vai pie planšetes, ir īsāki.
“Ja es tagad gribu pēc divu stundu ceļojuma, esot nekustībā, priecāties par to, ka mēs esam beidzot atbraukuši uz kaut kādu vietu un būt adekvāts, varbūt es izpaužos tā,” norāda Oliņa, “un atkal – man tas, kā šim te detektīvam, būtu jāsprot.” Šis nosacītais darbs ar detektīva rokasgrāmatu vecākam ļauj labāk pamanīt, ieraudzīt vai pašķetināt, teic Rubenis, iedodot arī reālu dzīves piemēru.
“Katru reizi, kad es mazos ķiparus lieku gulēt, tur ir nenormāls ļembasts, un viņi ārdās un dauzās, visu dara – tāds enerģijas mutulis, ka nav iespējams to īsti savākt.” Bet ko viņi dara pirmstam? “Pirmstam viņiem visiem ir vakara multene.” Protams, ja tu pusotru stundu noskaties, nosēdi pie ekrāna, pēc tam gribas izkustēties,” viņš stāsta, ko Oliņa paskaidro: “Man ir pacelta iekšējā trauksme, tāpēc pēc tam mēģinu to izvadīt ārā. Jāpārplāno veids, kā mēs darām – vai tā multene tur ir vajadzīga, varbūt to aktivitāti izdomājam citādāku.”
