Uz ceļiem parādās tas, ko ikdienā cenšamies noslēpt – stress, nogurums un neapmierinātība. Raidījumā “Noturības kodols” klīniskā un veselības psiholoģe Laine Diržininka, kura vairāk nekā septiņus gadus vada braukšanas uzvedības korekcijas nodarbības, atgādina: ceļš neko neizdomā, tas tikai atspoguļo mūsu iekšējo stāvokli. “Cilvēki ir ļoti, ļoti steidzīgi. To var pamanīt ne tikai uz ceļa, bet vispār ikdienā,” viņa saka.
Steiga un saspringums bieži pārvēršas aizkaitinājumā, ko izlādam uz citiem vadītājiem. “Ja es esmu nokaitināts darbā, tad, braucot mājās, man šķitīs, ka visi pārējie arī mani negrib nekur laist,” skaidro Diržininka. Tad pietiek ar vienu lēnu auto, lai emocijas uzsprāgtu. Savukārt lēnā braukšana var otrā izprovicēt emocijas. Neapmierinātību kopumā pastiprina arī steidzīgi lēmumi, kas rodas, kad jāpaspēj noteiktā laikā.
Lai apturētu šo impulsivitāti, psiholoģe iesaka atgriezties pie pašsaprotamā: “Pats galvenais, kas mums visu laiku ir līdzi, ir elpa. Dziļi elpot un apzināti pievērst uzmanību visai elpai.” Tas atjauno uzmanību un ļauj reaģēt, nevis uzsprāgt. Nodarbībās vadītāji bieži atzīst, ka sāk demonstrēt pavisam citu braukšanas stilu: “Viņi sāk sekot līdzi, pamanīt, mazliet vairāk piebremzēt, braukt mierīgāk.” Mazas apzinātas pauzes var mainīt kopējo braukšanas toni.
Runājot par sankcijām, psiholoģe ir atklāta: finansiālas sankcijas ne vienmēr maina uzvedību. “Naudas sods ne visiem ir bargs sods. Bargais sods ir laiks, ko viņi zaudē, jo viņiem jānāk uz nodarbībām,” viņa skaidro. Tieši laika ieguldīšana sevis izpratnē mudina vadītājus pārdomāt savus ieradumus. Nodarbībās dalībnieki saprot, ka agresija nerodas tikai no satiksmes situācijām, bet bieži no paša emocionālā fona.
Taču satiksmē ir arī pozitīvas parādības, un tās, pēc psiholoģes domām, vajadzētu pamanīt biežāk. “Mums ir tādi skaisti žesti – pateikt paldies par palaišanu, pasmaidīt. Tā veidojas ceļu kultūra,” viņa saka, atzīstot, ka Rīgā bieži redz savstarpēju cieņu, kas palīdz mazināt spriedzi un uzturēt drošu vidi. Katrs mazs žests ir signāls: mēs neesam pretinieki, mēs esam līdzbraucēji.
Tuvojoties svētkiem, psiholoģe aicina padomāt par to, kas patiesi svarīgs. “Es visiem novēlētu priecīgus un mierīgus svētkus.” Šis novēlējums nav tikai pieklājības frāze – tas ir atgādinājums, ka braukšana ir tikai viena dienas daļa. “Mēs visi gribam nokļūt galamērķī priecīgi, laimīgi, veseli. Tad arī savā starpā mums ir jāsadarbojas.” Miers uz ceļa sākas nevis ar citiem, bet ar mums pašiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
