Brīdī, kad paši kļūstam par vecākiem, rodas neskaitāmi jautājumi. Raidījumā “Pietura vecākiem” vecāku izglītības treneri no “Centra ZIN” Inga Oliņa un Georgs Rubenis skaidro, kāpēc vecākiem noderētu izprast sava pašvērtējuma veidošanās procesu un ne tikai, lai saliktu kopā savu puzli, kas būtiski ietekmē arī nākamo paaudzi – bērnus.
“Kas varētu būt labs instruments, kādā veidā es kā vecāks varētu paskatīties uz savu pašvērtējuma veidošanās procesu?” vaicā Rubenis. Brīdī, kad lūkojamies savā pagātnē, nereti gadās pie visa vainot vecākus. “Būtiski ir saprast, kādā veidā tas vispār ir veidojies,” stāsta Oliņa, “Mani vecāki nav izvēlējušies būt par kāda tipa vecāku, viņi arī ir, līdzīgi kā es esmu saņēmis no viņiem, to saņēmuši no saviem vecākiem.”
Tāpat katra cilvēka dzīvei pievienojas daudz un dažādu notikumu, piemēram, naudas trūkums, finansiālas grūtības un vēl citas likstas. “Tā vainošana vai tas, kā viņi ir uzvedušies attiecībā pret mums, mēs nevaram pārvērst ekvivalenti – tagad es viņus salabošu vai viņi man atvainosies, un tad, nu, viss būs kārtībā. Tā tas nenotiek. Galvenokārt, – ka es mēģinu viņos ieraudzīt cilvēkus, ka viņi arī mēdz kļūdīties,” viņa paskaidro.
Savukārt, kā varam skatīties uz pašvērtējumu? “Tur ir dažādas tehnikas, piemēram, es padomāju kādus labus vārdus, mēģinu atcerēties dažādus notikumus, piemēram, kā es gribētu raksturot savu tēti vai mammu. No pozitīvas un negatīvās puses. Tad es mēģinu atcerēties, vai es atceros tādus notikumus, kas tur ir bijis. Tad es mēģinu viņus kaut vai galvā paanalizēt, bet – kāpēc viņi tā rīkojās?
Vai tas bija caur viņu nedrošību? Vai tas bija viņu veids, kā viņi komunicē? Vai viņiem gribējās dominēt? Kas ir tas, kas viņus šādi ir mudinājis rīkoties? Nereti mums par sevi ir kaut kādu priekšstati, kurus mēs esam ieguvuši no kāda cita,” stāsta vecāku trenere. Labs piemērs ir norādījums, ka esi aizmārša, jo visu laiku kaut ko pazaudē.
“Meli vai priekšstati, vai pārliecības par sevi, kas īsti nav tevi vērtējoši faktori, – tie ir kaut kādi notikumi, kas ar mani notiek, bet es sevi iztulkoju, ka es tāda vispār esmu kopumā. Tad ir svarīgi saprast – kāds notikums vai situācija un cilvēks man šo pārliecību par sevi ir iedevis? Ka es, piemēram, neesmu gana laba,” aizdomāties aicina Oliņa.
