Kā dot vietu bērna balsij un saklausīt viņa vajadzības? Talkā var nākt vingrinājums vecākam kopā ar bērnu – īpašais laiks divatā, kas prasīs tikai desmit minūtes vai ilgāku laiku pēc izvēles. Raidījumā “Pietura vecākiem” vecāku izglītības treneri no “Centra ZIN” Inga Oliņa un Georgs Rubenis skaidro vingrinājuma noteikumus un ieguvumus.
“Īpašais laiks divatā – tā ir laika došana vai laika ļaušana sev pavadīt kopā ar bērnu. Atrast vismaz desmit minūtes dienā, kuras mēs varam nepastarpināti veltīt manām attiecībām ar manu bērnu. Patiesībā daudzas labas sarunas var šajās laika minūtēs notikt,” vingrinājumu raksturo Rubenis. Tomēr ir arī daži noteikumi, kas ir viegli ielāgojami.
“Atceries trīs noteikumus – bez izjautāšanas (bez izvaicāšanas), bez komandēšanas un bez pamācīšanas. Desmit minūtes, un tas ir īstenībā tāds profilaktisks veids, kādā veidā mēs to sajūtu bērnam iedodam, ka viņam ir balss. Tas nenozīmē, ka mums obligāti šīs desmit minūtes būs jāpavada dziļās sarunās, kā reizi – nē,” paskaidro Oliņa.
Kāpēc bez izvaicāšanas? Šajā brīdī visu liekam nost, un tās minūtes cenšamies pievērsties bērna izvēlētai nodarbei. “Aktivitātes, kas ir bez noteikumiem. Tās var būt – liekam klučus, taisām kopā rokdarbus, mētājam bumbu – atkal bez noteikumiem. Šeit ir vērtīgi, ka tas vecāks nepadara to, kā tādu treniņa nometni.
Ar domu – es tev tūlīt kaut ko iemācīšu vai arī nepārtraukti uzdod jautājumus – ko tu šodien bērnudārzā ēdi? Ko jūs darījāt?” viņa turpina. Desmit minūtes vai arī ilgāks laiks pēc pašu izvēles dod bērnam sajūtu, ka viņš drīkst būt pats. “Vecāks ar interesi ir pievērsies man un nekam citam, un es no tā burtiski barojos.
Es uzņemu, uztveru un “apēdu” šo uzmanību, un man tās ir kā baterijas pēc tam nākamajam, kur man vairs neprasās,” teic vecāku trenere, “Tad es varbūt arī mazāk slikti uzvedos, varbūt mazāk pieprasu to uzmanību brīžos, kad varbūt vecākam nav laika man to iedot. Tā ir tāda preventīva barošana ar uzmanību, jo bērni alkst pēc tās.”
