Bērns jeb katra vecāka mīlulītis ir izaudzis par jaunieti un parādījusies interese pašam doties uz dažādiem pasākumiem. Kas būtu jāņem vērā vecākiem un kā pirmstam sagatavoties, raidījumā “Pietura vecākiem” skaidro vecāku izglītības treneri no “Centra ZIN” Inga Oliņa un Georgs Rubenis.
“Domājot tagad par jauniešiem, pusuaudžiem, kurš varētu būt tas brīdis vai tas indikators, kas saka – tagad gan jā, mans bērns vai mans mīlulītis izaudzis, ka tagad ar draugiem droši var iet, apmeklēt kādu koncertu vai vēl kaut ko. Kas būtu mums kā vecākiem jāņem vērā par šo tēmu?” vaicā Rubenis.
“Droši vien atkarīgs no katra pasākuma, arī vecuma ierobežojumiem. Tas ir arī, uz ko mums būtu jāskatās, proti, iespējams, uz kādu festivālu cilvēks bez pieaugušā pavadoņa vecumā līdz 14 vai līdz 16 gadiem nemaz nedrīkst ierasties. To arī mums ir būtiski saprast, ka tajā brīdī, kad mēs pērkam savam pusaudzim kādu biļetīti, vajadzētu arī ielūkoties, ko raksta paši organizatori. Tas ir svarīgi,” paskaidro Oliņa.
Nereti arī paši mūziķi, mākslinieki vai organizatori min gadu skaitu, no kāda pasākums ir paredzēts. “Tas nav ne snobisms, ne kaut kādas kaprīzes, bet nereti var būt tā, ka pašam māksliniekam šad tad, piemēram, šī te uzmanības novēršana vai pievēršana sev var traucēt koncentrēties, piemēram, ko tu tajā brīdī izpildi, īpaši, ja tie ir tādi solo mākslinieki, un tas ir kaut kāds kamerkolektīvs,” viņa piebilst.
“Attiecībā uz jauniešiem droši vien, ka būtu jādomā, kas ir šī te vieta un kas ir organizators,” turpina Oliņa. Savukārt Rubenis papildina lietas, par ko vēl vecākiem vajadzētu aizdomāties, – līdz cikiem pasākums norit, vai norises vieta ir droša, kā arī, vai pats jaunietis, apmeklējot šo pasākumu, jūtas droši un vispār vēlas to darīt.
“Jautājums ir – kā mēs dozēti pieradinām uz kultūras notikumu apmeklējumu? Kas ir tā mūsu piedāvātā “ēdienkarte”? Vai tas ir muzejs? Vai tas ir tiešām kāds koncerts? Cik garš būs koncerts – tas arī tiešām ļoti būtiski,” aizdomāties iesaka vecāku trenere, “Šīs visas ir tādas reflektīvas pārrunas par to, kāds ir tas žanrs, uz kuru mēs ejam, būtu forši pārrunāt, kas tur varētu būt, un ir ļoti forši pārrunāt, kā bija.”
“Faktiski tas mudinājums būtu pirmstam sarunāties par kaut kādām drošības lietām – skaidras norunas, piemēram, vienoties, cikos un kādā veidā sazināsies, vai arī, piemēram, palīdzēt nepieciešamo līdzekļu nodrošināšanā, tai skaitā, tas varētu būt pārliecināties, ka, ejot uz pasākumu, mobilais ir uzlādēts,” nosaka Rubenis.
