Jaunieši bieži domā par finansēm – vai ar to pietiks rīt, nākamajā mēnesī, nākamgad? Nauda nereti kļūst par nemitīgu fona spriedzi, nevis tikai praktisku līdzekli. Raidījumā “Rītdienas maršruts” par to, kāpēc finanšu trauksme rodas tik agri un kā ar to sadzīvot, stāsta “Centra ZIN” vecāku izglītības programmas trenere Inga Oliņa un Georgs Rubenis.
Speciāliste skaidro, ka attiecības ar naudu bieži veidojas jau bērnībā. Ja augot ir bijusi sajūta, ka vienmēr kaut kā pietrūkst, šī nedrošība var kļūt par ieradumu. “Ja bērnībā ir bijusi pastāvīga sajūta, ka nepietiek, šī trauksme var saglabāties arī pieaugušā vecumā,” norāda Oliņa, uzsverot, ka šādā gadījumā nemiers par naudu var saglabāties pat tad, ja reālā situācija uzlabojas.
Savukārt Rubenis pievērš uzmanību tam, ka finanšu satraukums ne vienmēr atbilst faktiem. “Dažkārt bailes par naudu parādās pat tad, kad objektīvi viss ir kārtībā,” viņš atzīmē. Tas nozīmē, ka cilvēks var justies nedrošs arī stabilos apstākļos, jo spriedzi uztur nevis konta atlikums, bet iekšējā pieredze un gaidas par nākotni.
Tāpat Oliņa aicina iemācīties nošķirt sajūtas no realitātes. “Ir svarīgi atšķirt – vai trauksmi rada fakti, vai tomēr emocijas,” viņa skaidro. Speciāliste uzsver, ka finanšu spriedze bieži sakņojas agrākā pieredzē, nevis šodienas situācijā, un tāpēc var šķist neizskaidrojama – it kā viss būtu kārtībā, bet miers tā arī neatnāk.
Šī spriedze ikdienā izpaužas ļoti konkrēti. Piemēram, pirmais īres rēķins vai algas diena, kas neatnes gaidīto atvieglojumu, bet drīzāk jautājumu – cik ilgi tā varēšu? Rubenis norāda, ka jaunībā nauda bieži vien ir abstrakta līdz brīdim, kad parādās reāli izdevumi un atbildība par sevi. “Jauniešiem nauda bieži ir ļoti abstrakta – līdz brīdim, kad tās pēkšņi vairs nav,” viņš saka.
Sarunā iezīmējas arī doma, ka drošības sajūta saistībā ar finansēm katram cilvēkam ir atšķirīga. “Drošības sajūta katram cilvēkam ir citāda, tāpēc nav viena universāla skaitļa,” uzsver Oliņa. Vienlaikus Rubenis netieši akcentē, ka izvairīšanās no sarunām par naudu tikai pastiprina spriedzi, savukārt atklātība un skaidrība par ienākumiem un izdevumiem palīdz justies stabilāk.
Noslēgumā kļūst skaidrs, ka mērķis nav nedomāt par naudu vai ignorēt finanšu jautājumus. Darbs ar naudu sākas nevis makā, bet galvā – ar izpratni, sarunām un spēju atšķirt reālos riskus no iemācītām bailēm. Tikai tad finanšu jautājumi no pastāvīga trauksmes avota var kļūt par pārvaldāmu dzīves daļu, kas nenosaka pašvērtību un neizsmeļ emocionālos resursus.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Rītdienas maršruts” saturu atbild AS “Radio SWH”.
