Kad bērns mājās pilda mājasdarbus, vecāki bieži nonāk dilemmas priekšā – palīdzēt vai ļaut pašam tikt galā? Raidījumā “Pietura vecākiem” “Centra ZIN” vecāku izglītības programmas trenere Inga Oliņa un Georgs Rubenis skaidro, kā atrast līdzsvaru starp vecāku atbalstu un bērna patstāvību mācību procesā.
“Skola bieži vien ir kopprojekts starp bērnu, vecāku un skolotāju,” norāda Rubenis. Vecākiem nereti ir grūti nojaust, kur beidzas viņu atbildība un sākas bērna autonomija. Savukārt Oliņa šo līdzsvaru salīdzina ar situāciju, kad mazs bērns iemācās skriet un reizēm pakrīt: “Mēs vienmēr esam atbalsta persona, pie kuras bērns var vērsties tajā brīdī, kad ir jautājumi. Nevis mājskolotājs, bet cilvēks, kas ar interesi iesaistās un palīdz.”
Rubenis dalās pieredzē ar savu meitu – sākumā bieži mēdzis pārņemt viņas mājasdarbus, bet ar laiku sapratis, ka daudz svarīgāk ir domāt kopā, nevis risināt viņas vietā: “Tad, kad meita nāk ar uzdevumu, ar ko pati netiek galā, mēs par to parunājam. To darām draudzīgā tonī – kas tur būtu jādara, kā viņa domā, kā to risināt. Un tikai tad, ja viņa pati netiek galā, es iesaistos.” Šādi mirkļi, viņš saka, stiprina attiecības, nevis tikai palīdz mācībās.
Reizēm bērnam nepieciešams nevis risinājums, bet klātbūtne, piebilst Oliņa: “Ir bērni, kuriem ir grūti vienkārši iesākt, un tā ir prokrastinācija, kas slēpj bailes piesēsties. Ar savu klātbūtni mēs radām drošības sajūtu – ka viss būs labi un mēs tiksim galā.” Vecākiem nevajadzētu baidīties arī pašiem atzīt, ka kaut ko nezina – tas māca bērnam, ka kļūdīties un meklēt risinājumus kopā ir normāli.
Kad bērns jūtas drošs mājās, svarīgi, lai šī drošība turpinās arī skolā. “Vecākam ir būtiska loma – būt par zināšanu tiltu starp to, kas notiek mājās, un to, kas notiek skolā,” saka Oliņa. Skolotāji ne vienmēr redz pilno situāciju, tāpēc atklāta komunikācija palīdz labāk saprast bērna vajadzības un sniegt viņam piemērotu atbalstu.
Eksperti aicina nebaidīties no mācīšanās grūtībām un nepieprasīt perfekciju. “Ja bērnam ir lasīšanas vai koncentrēšanās grūtības, tas nav kauns. Šodien ir daudz veidu, kā palīdzēt mācīties ar prieku,” uzsver Oliņa. Vecāka klātbūtne mācībās nav kontrole – tā ir iespēja radīt vidi, kur bērns jūtas spējīgs, drošs un tic sev. Bērnam pietiek zināt, ka vecāks ir blakus – nevis ar gatavu atbildi, bet ar atvērtu sirdi.
