Brīdis pēc 9. vai 12. klases, kad jāiesniedz dokumenti studijām vai jāizdara pirmais nopietnais karjeras solis, daudziem jauniešiem kļūst par spiediena pilnu pārbaudījumu. Izvēle sāk šķist kā spriedums uz visu dzīvi, un bailes kļūdīties paralizē rīcību. Raidījumā “Rītdienas maršruts” par šo sajūtu cēloņiem sarunājas “Centra ZIN” vecāku izglītības programmas trenere Inga Oliņa un Georgs Rubenis.
Speciāliste norāda, ka neizlēmība jaunībā bieži tiek uztverta kā personīgs trūkums, nevis normāls attīstības posms: “Ir jaunieši, kuri saka – es nezinu, ko gribu, un tātad, iespējams, ar mani kaut kas nav kārtībā.” Šādā brīdī pati izvēle maina savu būtību. “Tajā brīdī izvēle vairs nav par interesēm un iespējām, bet par bailēm kļūdīties,” uzsver Oliņa, raksturojot stāvokli, kurā lēmums tiek pieņemts baiļu, nevis iekšējas motivācijas dēļ.
Šo spriedzi pastiprina priekšstats, ka pastāv viens ideāls lēmums, kas garantēs drošu un veiksmīgu nākotni. Taču šāds uzstādījums rada maldīgu drošības sajūtu un liek jaunietim iestrēgt pārdomās. “Nav viena ideālā lēmuma, kas garantē laimi līdz mūža galam,” atgādina speciāliste, uzsverot, ka jaunībā pieņemtās izvēles nav jāuztver kā galīgas un neatgriezeniskas.
Piemēram, jaunietis vilcinās iesniegt dokumentus augstskolā, jo baidās, ka vēlāk sapratīs – tā nav īstā vieta. Citi šķiet pārliecināti par savu ceļu, bet paša šaubas tikai pieaug. Šādās situācijās, pēc Oliņas domām, ir svarīgi paskatīties ne tikai uz gala rezultātu, bet uz procesu. “Ir vērts paskatīties, ko man patīk darīt arī tad, kad tas ir grūti,” viņa norāda, uzsverot, ka spēja izturēt sarežģījumus palīdz atšķirt īstu interesi no īslaicīgas aizrautības.
Savukārt Rubenis pievērš uzmanību sociālo tīklu ietekmei uz jauniešu gaidām. “Sociālo mediju pasaulē mēs ļoti bieži sagaidām tūlītēju novērtējumu,” viņš saka. Šāda vide rada ilūziju, ka panākumiem jābūt ātriem un redzamiem uzreiz, savukārt lēns ceļš ar kļūdām un pārdomām sāk šķist kā neveiksme, nevis normāla izaugsmes daļa.
Runājot par izglītības izvēlēm, Oliņa uzsver, ka pirmais lēmums nav pēdējais un nenosaka visu turpmāko dzīvi. “Pirmā izglītība nav pēdējā. Pirmā izglītība ir pirmā,” viņa saka, atgādinot, ka ceļa maiņa nav neveiksme. Arī tad, ja sākotnējais virziens izrādās nepiemērots, tas var kļūt par vērtīgu pieredzi. “Tā nav gala pietura. Tā ir tikai viena no pieturām uz kaut ko, kas jums varbūt patīk un padodas,” viņa uzsver.
Noslēgumā Rubenis rezumē galveno domu – sajūta, ka pirmā izvēle ir liktenīga, bieži ir ilūzija, nevis realitāte: “Izvēle, kas tiek izdarīta 9. vai 12. klasē, nav spriedums uz mūžu.” Dzīve sastāv no daudziem lēmumiem, un katrs no tiem var kļūt par soli uz priekšu, ja jaunietis atļaujas pieņemt, ka kļūdas un kursa maiņa ir ceļa daļa, nevis zīme, ka izvēlēts nepareizi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Rītdienas maršruts” saturu atbild AS “Radio SWH”.
