Robeža starp asprātību un aizvainojumu ir gana trausla. Raidījumā “Pietura vecākiem” “Centra ZIN” vecāku izglītības trenere Inga Oliņa un Georgs Rubenis runā par to, kā pusaudžiem iemācīt veselīgu humoru — tādu, kas satuvina, nevis sāpina.
Bieži pusaudžiem humors ir valoda, caur kuru viņi meklē savu vietu pasaulē. Tas palīdz iekļauties, mazināt spriedzi vai gūt piederības sajūtu. “Humors cilvēku attiecībās patiesībā ir vērtīga un nepieciešama sociālās valūtas forma,” saka Rubenis. Tomēr robeža starp joku un aizvainojumu ir ļoti trausla – īpaši pusaudžu vecumā, kad vēl tikai mācās saprast, kā vārdi ietekmē citus.
Savukārt ģimenē bērns iemācās, kā smieties un par ko. “Ģimenes humora vide bērnam iemāca, kā smieties – vai mēs smejamies kopā, vai par kādu,” atgādina Oliņa. Ja joki mājās ir izsmejoši, bērns šo modeli var pārnest uz skolu. Vecākiem svarīgi pamanīt, kā tiek jokots ģimenē, un iemācīt, ka humors ir veselīgs tikai tad, ja tajā ir cieņa.
Ja bērns ar joku kādu aizskar, vislabāk ir runāt, nevis pārmest. “Ja pamanām, ka bērns neredz robežu starp joku un aizvainojumu, labāk nevis kritizēt, bet pajautāt – ko tu ar to gribēji pateikt?” viņa iesaka. Šāds dialogs palīdz pusaudzim apzināties savas emocijas un iemācīties empātiju – saprast, kā viņa joks ietekmē otru.
Tomēr dažiem jauniešiem humors kļūst par uzmanības instrumentu. “Ir pusaudži, kas pamana, ka ar jokiem var pievērst citu uzmanību un kļūst par klases klauniem,” piebilst Rubenis. Aiz šādas uzvedības bieži slēpjas nevis jautrība, bet vēlme būt pamanītam un pieņemtam. Skolā un mājās pieaugušajiem jāpalīdz jaunietim saprast, ka aiz asprātības reizēm slēpjas vientulība vai nedrošība.
Humors ir dabiska cilvēku valoda, kas var dziedēt vai ievainot. “Joki ir veselīgi tik ilgi, kamēr visi var smieties kopā. Ja kāds paliek ārpus šīs smiešanās, tur var slēpties ievainojums,” nosaka Rubenis. Veselīgs humors sākas ar pieaugušajiem – ar to, kā mēs paši mācāmies smieties ar cieņu.
