Rotaļas un rotaļāšanās ir būtiska dzīves sastāvdaļa un pat nepieciešamība, turklāt bērns no tās gūst gana daudz iemaņu. Ko iemāca spēlēšanās ne tikai bērniem, bet arī vecākiem, raidījumā “Pietura vecākiem” stāsta vecāku izglītības treneri no “Centra ZIN” Inga Oliņa un Georgs Rubenis.
Rotaļas var bērniem iemācīt veidot attiecības, iepazīt pasauli, tāpat – caur dažādām lomu spēlēm ļauj regulēt emocijas un atjaunot arī kaut kādā ziņā uzticību pašiem sev un pieaugušajiem, skaidro vecāku treneri. “Bērni vieni paši spēlējas, mēs kā pieaugušie varam justies labi – o, tagad varam padarīt kaut ko citu,” norāda Rubenis, “bet rotaļāšanās ir būtisks elements, kā arī mēs varam veidot drošas piesaistes attiecības.”
“Tā ir saiknes veidošana,” pievienojas Oliņa. Tomēr nebūt nav tā, ka uz jautājumu, vai jums patīk spēlēties ar saviem bērniem, lielākais vairums atbild: “Jā, es labprāt!” Daži vecāki brīžos, kad bērni sāk viņus meklēt un iesaistīt spēlēšanās aktivitātes, izliekas par beigtiem, lai tik nepamana, neievēro un neaicina savā spēļu pasaulē. “Es teikšu tā, ka mums vienkārši paliek ātri garlaicīgi, tad mēs sākam gribēt kaut kā dominēt šajā rotaļā,” viņa paskaidro.
“Vēl mums ir tāds niķis un ieradums, ka mēs tajā spēlē mēģinām ielikt kaut ko ļoti lietderīgu – vajag burtiņus, krāsiņas vēl pieķersim klāt,” turpina vecāku trenere, “Ja es spēlēju futbolu, kamēr es tev nolasu visus noteikumus, vēl ielieku vēsturisko ieskatu. Ja mēs mētājam bumbu, atkal citi aspekti. Respektīvi, ka es tajā spēlē mēģinu ielikt tādu kā mācīšanās aspektu, kuru drīkst tur nelikt – būtu vēlams vienkārši paspēlēties.”
Savukārt Rubenis atgādina par to, ka arī vecākiem ir būtiska spēlēšanās: “Viena no rotaļāšanās lietām, mērķiem un vajadzībām, kāpēc arī mums, pieaugušajiem, tas būtu noderīgi, ir tas, ka tas ir ļoti labs veids, kā mēs varam veicināt un padarboties paši ar savu iztēli – savas iekšējās pasaules un iztēles izlikšana – tas ir tāds stimulējošs elements arī pieauguša cilvēka attīstībai un izaugsmei.”
Viņam piekrīt arī Oliņa, taču aicina neuzlikt tos par lieliem pienākumiem sev vai gaidām. Jāatceras, ka spēlēšanās būtu vēlama bez nosacījumiem un noteikumiem. Viens nosacījums ir nolikt spēlei laiku – tās var būt arī 10, 15 minūtes. Otrs nosacījums – censties tajā brīdī bērniem neko neiemācīt. Trešais – neiztaujāt.
