Ideja, kas gadiem stāv pierakstu kladē. Saruna, kuru visu laiku atliekam. Projekts, kam it kā “vēl nav īstais brīdis”. Daudzi cilvēki atpazīst šo sajūtu – vēlmi sākt, bet nespēju spert pirmo soli. Raidījumā “Rītdienas maršruts” “Centra ZIN” vecāku izglītības programmas trenere Inga Oliņa un Georgs Rubenis skaidro, kāpēc vilcināšanās nav slinkums un kā bailes no sākuma bieži ir lielākas nekā pats darīšanas process.
Sarunā izskan doma, ka pats sarežģītākais parasti nav paveikt darbu līdz galam, bet gan vispār sākt. Cilvēki nereti gaida ideālu brīdi, cerot, ka kādā mirklī parādīsies drosme vai pārliecība. Taču realitātē šī gaidīšana kļūst par slazdu. “Perfektais brīdis parasti nepienāk nekad – tāpēc arī iestrēgstam gaidīšanā,” uzsver speciālisti.
Tāpat Oliņa skaidro, ka viena no galvenajām bailēm ir kļūdīšanās. “Cilvēki ļoti baidās kļūdīties, jo kļūda joprojām tiek uztverta kā neveiksme, nevis mācīšanās,” viņa norāda. Šāda domāšana rada iekšēju spriedzi – ja nevar izdarīt perfekti, labāk nedarīt nemaz. Rezultātā pirmais solis tiek atlikts bezgalīgi.
Lai šo spriedzi mazinātu, lieti noderēt mikrosoļi. Tie ļauj sākt kustību bez prasības visu izdarīt uzreiz. “Mikrosoļi palīdz sākt bez spiediena, ka viss uzreiz jāizdara ideāli,” skaidro Oliņa. Ja pirmais solis šķiet par lielu, risinājums nav atteikšanās, bet sadalīšana. Savukārt Rubenis piebilst, ka vilcināšanās ne vienmēr nozīmē bezdarbību.
Dažkārt tā ir daļa no procesa, kurā cilvēks vēl tikai gatavojas rīcībai. “Dažreiz mēs nevilcināmies tāpēc, ka esam slinki, bet tāpēc, ka vēl baidāmies,” viņš atzīst. Tomēr šī pauze kļūst bīstama brīdī, kad tā pārvēršas par pastāvīgu stāvokli un sāk aizvietot rīcību. Abi speciālisti uzsver, ka drosme nerodas pirms sākuma, bet gan kustībā.
“Bailes nepazūd pirms rīcības – tās mazinās tikai kustībā,” uzsver Oliņa. Tāpēc arī pavisam neliels solis ir nozīmīgs. “Sākt ar milimetru ir labāk nekā nesākt vispār,” viņa piebilst, norādot, ka tieši pirmais, nepilnīgais solis bieži kļūst par robežu starp stāvēšanu uz vietas un ceļu uz priekšu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Rītdienas maršruts” saturu atbild AS “Radio SWH”.
