Raidījuma “Pietura vecākiem” vadītāji un “Centra ZIN” vecāku izglītības treneri Inga Oliņa un Georgs Rubenis meklē atbildes klausītājas jautājumam – mamma dalās pieredzē ar četrgadīgo meitu, kura katru vakaru gulētiešanu pārvērš sarežģītā un komplicētā nodarbē. Šī mamma izjūt arī neapmierinātību un vainas apziņu, kad dusmojas uz meitu. Ko darīt šādā situācijā?
Bērnu uzvedību un temperamentu ietekmē dažādi faktori, ieskaitot regularitātes un iekšējā pulksteņa aspektus, skaidro Oliņa: “Mums ir arī dažādi temperamenti. Šeit, piemēram, ir regularitātes aspekts, kas mums katram var būt drusciņ atšķirīgs, attiecīgi – ir regulārāki bērni un ir mazāk regulāri bērni. Otrs aspekts, ka tā ir kaut kāda predispozīcija, kuru mēs varam palīdzēt pārvarēt, bet kopumā tas nav tā, ka viņš grib būt neregulārs.”
Viņa turpina: “Ir bērni, kuriem tas iekšējais pulkstenis ir izteiktāks, un citiem viņš nav izteikts. Tas ir saistīts ar mūsu cirkulārajiem laikiem attiecībā uz gulēšanu, ko es izjūtu, vai arī vēlēšanos vienā laikā ēst. To jau mēs varam bez maz vai zīdaiņa vecumā pamanīt, – ka viņš iet gulēt tajā laikā, kurā viņš grib iet gulēt.” Savukārt šos bioloģiskos procesus nevaram mainīt, taču varam bērnam palīdzēt sākt regulēties.
“Otrs aspekts, kas var būt arī bioloģiski, – trauksmainība, ko bērns jau izjūt. Ir trauksmaināki bērni un netrauksmaināki. Iešana gulēt arī četrgadīgam bērnam saistās bez maz vai tā kā ar mazu nāvīti, ka tas ir kaut kāds “finito”, “game over”. Tad es sāku mēģināt izvairīties. Šeit bērns meklē visus iespējamos veidus – nav tā, ka viņi sēž un manipulē, bet viņiem tas trauksmes līmenis paceļas,” paskaidro Oliņa.
Viņa piedāvā praktiskus padomus, kā vecāki var palīdzēt bērniem pārvarēt gulētiešanas grūtības: “Izdomājam kaut kādus rituālus, ko mēs veiksim pirms gulētiešanas. Varbūt, ka bērns iet tā kā krokodīlītis, un es turu viņa kājas, mazgāt zobus – īpašs veids kādā mēs tur nonākam.”
Tāpat šajā procesā būtu svarīgi bērnu sagatavot un radīt paredzamību. “Viņam ir ļoti grūti no vienas darbības pārslēgties uz otru. Mums ir jāpalīdz to darbību mainīt ar kaut kādu, vai nu rituālu, izdomātu formātu vai mēs parunājamies, piemēram, par to, kā gāja bērnudārzā,” piebilst vecāku trenere.
Lai viss process būtu veiksmīgs, arī vecākiem ir jāsagatavojas. “Lai jūs viņam palīdzētu, lai visa epizode nepārvērstos par šausmu filmu, te arī pašam ir jāsagatavojas un jāpaņem tas laiciņš, lai es varu viņam palīdzēt pierast pie jauniem režīmiem,” viņa iesaka.
