Dziedātāja, pianiste un komponiste Katrīna Gupalo raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” aizdomājas par saviem mērķiem, ko, viņasprāt, dažreiz labāk ir paturēt pie sevis, kā arī atklāj, vai jau ir atradusi savu īsto ceļu, pa kuru doties tālāk. “Galvenais, ka es esmu uz skatuves, jo skatuve ir mana mīļākā vieta, kur būt,” atzīst mūziķe.
“Es pati sev esmu devusi novēlējumus, mērķus un arī plānu, kā šos mērķus mēģināt sasniegt,” teic Gupalo un piekrīt, ka dažkārt ir labāk mērķus paturēt pie sevis, nevis padižoties un pēc tam vilties, ka nav sanācis. “Pat ja tev kaut kas nepiepildās, tad tu redzēsi, ka tā nav neveiksme, bet īstenībā tas būs tramplīns kaut kam pilnīgi citam, negaidītam, ko tu pat nebiji paredzējusi,” piebilst raidījuma vadītājs Jānis Šipkēvics.
“Noteikti! Bieži vien dzīvē taču gadās tā, ka tu izdomā, ka tev ir šis mērķis – tev noteikti vajag to sasniegt, un tu ej uz to – tu attīsties, tu progresē, tu mācies viss kaut ko jaunu, tas tevi attīsta, bet gala rezultāts ir kaut kāds mazliet cits, un tieši tas, ka rezultāts ir mazliet cits, piedod dzīvei kaut kādas jaunas krāsas un paliek interesantāk,” piekrīt dziedātāja.
Vaicāta, vai ir atradusi savu īsto ceļu, pa kuru doties tālāk, vai tomēr vēl meklē sevi, Gupalo atzīst: “Galvenais, ka es esmu uz skatuves, jo skatuve ir mana mīļākā vieta, kur būt. Tie meklējumi bija tieši saistīti ar to, ko darīt uz šīs skatuves. Sākumā bija akadēmiskā mūzika un klavierspēle, kas mani noteikti ļoti attīstīja kā mūziķi un deva daudz ko, bet tas īsti nebija mans ceļš – tas nebija mans aicinājums.
Tad, kamēr es atradu, kur un kā man iet tālāk, vēl caur teātri, tad tikai popmūzikai, līdz tam, ka es pati rakstu savas dziesmas, līdz tam, ka es esmu tikai ne tikai komponiste, pianiste, bet arī dziedātāja. Tas bija tāds garš process sevis meklējumos. Protams, ka tas nav beidzies, – es turpinu mācīties, tai skaitā arī dziedāt. Tā kā tas viss ir ceļš.”
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
