Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” viesojas brāļi Andrejs Reinis un Kārlis Matīss Zitmaņi – mūziķi un grupas “Sudden Lights” dalībnieki. Sarunā viņi atklāti runā par to, kā ir būt grupā kopā ar brāli, kā sadzīvot ar atšķirīgiem raksturiem un kā soli pa solim augt mūzikā, nezaudējot kopīgu virzienu un uzticēšanos viens otram.
Brālība viņu gadījumā nav tikai biogrāfisks fakts, bet arī praktisks pamats ikdienas darbam. “Mēs ar brāli ne tikai ģimenē esam kopā, bet arī darbā un uz skatuves kopā, un vienmēr esam uzskatījuši, ka tas ir liels pluss,” norāda Andrejs Reinis. Tiešums, kas ģimenē ir pašsaprotams, palīdz arī radošajā procesā – domas var pateikt bez aplinkiem, nebaidoties, ka tās sagraus attiecības.
Tomēr atšķirīgi raksturi nozīmē arī domstarpības. Kārlis Matīss neslēpj – situācijas grupas iekšienē ir bijušas dažādas. “Grupas iekšienē jau ir bijušas visādas situācijas, bet tās ātri sakārtojas – katram ir savs raksturs,” viņš saka. Izšķiroša nozīme ir kopīgai izpratnei par to, ko viņi dara. “Ļoti būtiski ir tas, ka vīzija un gaume mums sakrīt,” uzsver mūziķis, skaidrojot, kāpēc strīdi nekļūst par šķērsli kustībai uz priekšu.
Svarīgs pamats šim ceļam bijusi mūzikas izglītība un agrīnie soļi. “Mēs mācījāmies mūzikas skolā – viens vijoli, otrs klarneti, un katrs ar savu instrumentu aizgājām, cik tālu varējām,” stāsta Kārlis Matīss. Šis akadēmiskais pamats vēlāk palīdzējis strukturēt idejas un radošajam darbam piešķirt skaidrību. Andrejs Reinis piebilst, ka arī grupas iekšienē lomas sadalījušās dabiski: “Man liekas, ka grupā katram ir savas sfēras, kur jūtamies spēcīgāki, un tā tas dabiski arī sadalās.”
Viens no līdz šim nozīmīgākajiem pieturas punktiem bijis ceļš uz koncertu “Xiaomi” arēnā. “Mēs ļoti ilgi gājām uz “Arēnas Rīga” koncertu, un tas bija mūsu līdz šim lielākais projekts,” atceras Andrejs Reinis. Pēc koncerta palikusi sajūta, kas vienlaikus bijusi gan fiziski smaga, gan emocionāli pacilājoša. “Tajā vakarā sajūta bija paradoksāla – milzīgs nogurums, bet arī ļoti daudz jaunas enerģijas,” viņš atzīmē.
Ne mazāk svarīga par pašu skatuvi ir komanda, kas paliek aiz tās. “Tas, ka grupa nav tikai četri cilvēki, bet kaut kas vairāk nekā summa, ir ļoti svarīgi,” uzsver Kārlis Matīss. Ar laiku profesionālās attiecības pāraugušas draudzībā, un Andrejs Reinis to raksturo lakoniski: “Mēs kļūstam par draugiem ar cilvēkiem, ar kuriem strādājam komandā, un tas laikam nav tik pašsaprotami.”
Sarunā vairākkārt izskan doma, ka viņu ceļš mūzikā nav bijis straujš lēciens, bet pakāpeniska kustība uz priekšu. “Man liekas, ka mums jau no paša sākuma bija sajūta, ka mūzika varētu būt īstā lieta,” saka Kārlis Matīss. Savukārt Andrejs Reinis uzsver, ka galvenais vienmēr bijis pats process, nevis ārēji definēts rezultāts: “Mēs nekad neesam domājuši, ka taisām projektu. Mēs vienkārši darījām to, kas mums pašiem likās īsts.”
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
