Raidījumā “Saka Rīga” Ainārs Rutkēvičs par Rīgas ielu uzturēšanu, ielu un tiltu remontiem un citiem aktuāliem jautājumiem iztaujāja Rīgas domes priekšsēdētāju Vilni Ķirsi.
Pavisam nesen izskanēja ziņa, ka par ielu ikdienas uzturēšanas darbiem uz pieciem gadiem noslēgti līgumi par vairāk nekā 290 miljoniem eiro. Kāpēc tāda milzīga summa un kāpēc izvēlēts šāds termiņš?
Norādītā summa ir maksimālā summa. Šis līgums darbojas savā ziņā kā ēdienkarte, kurā ir uzskaitīti pieejamie pakalpojumi. Un lēmumu par to, kurus no piedāvātajiem pakalpojumiem mēs izmantosim, varam pieņemt vēlāk. Piemēram, ja būs sausa vasara, tad zāle būs jāpļauj, piemēram 2 reizes. Ja lietaina vasara, tad varbūt jāpļauj pat 4 vai 5 reizes. Līdzīgi ar sniegainajām dienām ziemā. Un no tā arī beigās būs atkarīga summa.
5 gadi ir normāls termiņš, piemēram, ielu tīrīšanas iekārtu kalpošanai. Ja līgumu slēgt uz īsāku laiku, tāpat uzņēmējs iecenotu visu summu, jo viņam varbūt pēc tam nebūtu, kur to iekārtu likt.
Kas ir iekļauts šajos ielu ikdienas uzturēšanas darbos? Vai ir iekļauta arī ietvju uzturēšana, ko pašvaldība grasās pilnībā pārņemt savā atbildībā?
Ietvju uzturēšanai ir atsevišķs līgums. Bet šis līgums ietver visu, kas saistīts ar ielām – kaisīšana, smilšu savākšana, tīrīšana, laistīšana, pļaušana, bedrīšu lāpīšana. Mēs arī skatāmies, piemēram, ja ziema nav bijusi tik barga un ir izveidojusies ekonomija, tad varam, piemēram, vairāk naudu novirzīt bedrīšu lāpīšanai un tamlīdzīgām lietām.
Kas notiek ar Rīgas tiltiem un gājēju tuneļiem, kur konkurss ir izbeigts bez rezultātiem?
Šeit bija ļoti interesanta situācija – piedāvājumus bija iesnieguši divi pretendenti, bet viņi bija neatbilstoši, jo bija nodokļu parādi, un tāpēc nevarējām noslēgt līgumu ar uzvarētāju. Izsludinājām konkursu vēlreiz un šie paši piegādātāji vēlreiz iesniedza piedāvājumus, bet šoreiz summa bija jau par 40% lielāka. Nav skaidrs, kas notika šajos 2 – 3 mēnešos, bet nepamet sajūta, ka mūs mēģina vazāt aiz deguna. Tāpēc pārtraucām konkursu un uzsāksim ārkārtas sarunu procedūru, lai risinātu jautājumu un nepieļautu, ka mums ir jāpārmaksā.
Runājot par ielu remontiem – kas vēl ir atlicis no lielajiem darbiem, kas jāpabeidz šajā sezonā?
Darbi notiek pilnā sparā. Ulmaņa gatve, Brīvības gatave, Juglas iela, Biķernieku iela, Vecmīlgrāvī Emmas iela un Meldru, Atlantijas ielas, varbūt vēl kaut ko piemirsu. Darbi notiek un laiks ir pagaidām labs šo darbu veikšanai.
Šis remontu apjoms ir vēsturiski lielākais, kāds Rīgā ir bijis. Un kamēr sezona vēl ļauj, tikmēr jāstrādā.
Mums arī klausītāji ir iesūtījuši jautājumus un viens no tiem ir par Biķernieku ielu – kādēļ remonta ietvaros nav savestas kārtībā ietves un izveidotas velojoslas, ja braucamās daļas platums to atļauj?
Jāsaprot, ka ir divi dažādi procesi. Viens ir remontēt ielu, saglabājot tās esošo veidolu, ko tagad drīkst darīt bez būvprojekta. Un tad ir pārējās lietas – velo joslas, stabu noņemšana no ietves un tā tālāk, tam ir vajadzīgs būvprojekts. Tas ir garais un dārgais process.
Šis ir pirmais gads, kad mēs šos darbu darām ar tā saucamajiem defektācijas aktiem. Pēc šīs sezonas noteikti izdarīsim secinājumus, jo mēs arī mācāmies.
Rīgas dome un Zemessardze šonedēļ noslēgusi līgumu par civilmilitāro sadarbību valsts aizsardzības nodrošināšanai. Kā tā izpaudīsies?
Faktiski sadarbība jau notiek un ar līguma parakstīšanu varbūt savā ziņā esam to formalizējuši, detalizētāk atrunājot daudzas lietas. Mēs apmainīsim mēs ar informāciju un sniegsim vairāk informāciju par mūsu pilsētas dažādām infrastruktūras lietām. Tāpat esam gatavi Zemessardzes mācībām ļaut piedalīties mūsu infrastruktūrā. Arī civilās aizsardzības jomā skaidrāk atrunāt, kā tieši darīt. Piemēram, tādās situācijās kā šīs vasaras vētrā, kad zemessargi nāca mums palīgā tikt galā ar kokiem.
Vairāk klausies raidījuma “Saka Rīga” ierakstā:
