Telefona zvani ar investīciju solījumiem, īsziņas par it kā bloķētiem kontiem vai e-pasti ar steidzamu aicinājumu rīkoties – tie ir tikai daži piemēri, ar kuriem 2025. gadā saskārušies tūkstošiem iedzīvotāju. Raidījumā “Kiberpēdas” kiberdrošības situāciju analizē “Cert.lv” vadītājas vietnieks Varis Teivāns.
Kiberapdraudējumu līmenis Latvijā jau vairākus gadus tiek vērtēts kā augsts, un 2025. gads šo situāciju nav mainījis. Draudi cieši saistīti gan ar ģeopolitisko situāciju, gan ar organizētās noziedzības profesionalizāciju digitālajā vidē. “Jau no 2022. gada mēs esam nodefinējuši kibertelpas apdraudējumu Latvijā kā augstu, un šī tendence joprojām ir augoša,” norāda Teivāns.
Pēc dažādām aplēsēm, krāpnieku nodarītie zaudējumi Latvijā 2025. gadā varētu sasniegt vairāk nekā 20 miljonus eiro. Visbiežāk tās ir viltus investīciju shēmas, kurās cilvēkiem tiek solīta ātra peļņa un šķietami droši darījumi. “Krāpnieki nestāv uz vietas – viņi reinvestē nozagto naudu, lai kļūtu vēl efektīvāki,” uzsver Teivāns.
Tāpat eksperts skaidro, kāpēc kiberuzbrukumus pilnībā novērst nav iespējams. Aizsardzības pusē jāspēj nosargāt visa sistēma – katrs lietotājs, katra ierīce un katrs process. “Tiem, kas sargā infrastruktūru, ir jāatrod un jāuzrauga visas vājības, bet uzbrucējiem pietiek ar vienu,” skaidro Teivāns, uzsverot, ka uzbrukumi bieži notiek pa vieglāko ceļu.
Vienlaikus Latvija pēdējos gados kļuvusi noturīgāka pret kiberapdraudējumiem. “Cert.lv” sadarbībā ar Nacionālo kiberdrošības centru ir uzlabojis incidentu atklāšanu un reaģēšanu, piedāvājot arī bezmaksas kiberdrošības pakalpojumus iestādēm un uzņēmumiem. Mērķis nav panākt absolūtu drošību, bet mazināt Latvijas pievilcību uzbrucējiem. “Mūsu virsuzdevums kiberdrošībā ir panākt, ka Latvija nav parocīgs mērķis uzbrucējiem,” uzsver Teivāns.
Noslēgumā eksperts atgādina – kiberdrošība nav tikai institūciju atbildība. Tehnoloģijas pašas par sevi nespēj pasargāt no kļūdām, ja tās tiek lietotas nepārdomāti. “Mums ir jālieto tehnoloģijas prātīgi, lai nav tā, ka tehnoloģijas lieto mūs,” saka Teivāns. 2025. gada pieredze skaidri parāda: digitālajā frontē izšķiroša nozīme ir ne tikai sistēmām, bet arī cilvēku modrībai un kritiskajai domāšanai.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
