Internets piedāvā ne tikai iespējas, bet arī arvien rafinētākus riskus – un arvien biežāk uzbrukuma mērķis nav tehnoloģija, bet cilvēks pats. Raidījumā “Kiberpēdas” “Cert.lv” kiberdrošības analītiķe Dace Bulte skaidro, kā krāpnieki kļūst gudrāki un kāpēc mūsdienās izšķirošais drošības faktors ir cilvēka spēja apstāties un domāt.
“Kiberlaikapstākļi ir kā laikapstākļu prognoze digitālajā vidē,” skaidro Bulte, uzsverot, ka šie pārskati ļauj saprast – vai kibertelpā valda miers vai tuvojas “vētra”. Taču šī “prognoze” rāda satraucošu tendenci – neskatoties uz brīdinājumiem, izkrāptās summas joprojām ir astronomiskas, un cilvēki turpina kļūdīties vienkāršās situācijās.
Tieši šīs kļūdas krāpnieki izmanto visprecīzāk. “Šie uzbrukumi kļūst arvien precīzāk mērķēti, arvien gudrāki,” norāda Bulte, piebilstot, ka arvien lielāku lomu spēlē mākslīgais intelekts. Tas ļauj uzbrucējiem pielāgot ziņas konkrētam cilvēkam, radīt ticamus tekstus un manipulēt ar emocijām – bailēm, steigu un uzticēšanos.
Viens no biežākajiem scenārijiem ir pārsteidzoši vienkāršs – cilvēks pats nonāk slazdā. “Ļoti plaši tiek izmantota “Google” reklāma,” saka eksperte, skaidrojot, ka lietotāji uzklikšķina uz pirmā rezultāta, pat nepārbaudot adresi. Līdzīgi darbojas arī viltotas vietnes ar pazīstamu rīku nosaukumiem, kur pietiek ar vienu neuzmanīgu klikšķi, lai atdotu savus datus.
Tomēr būtiskākais nav tehnoloģija, bet cilvēka reakcija. “Ne velti saka, ka uzlauž ne jau datoru, bet “uzlauž” cilvēku,” uzsver Bulte. Viņa piebilst, ka dažkārt uzbrucējam pat nav jāmeklē sistēmas ievainojamības – “dažreiz pietiek, ka viņš uzraksta instrukciju un lietotājs pats visu arī izpilda.” Tieši šādi tiek izplatīta ļaunatūra, piemēram, ar viltus sistēmas paziņojumiem.
No šī izriet arī galvenais aizsardzības princips – nesteigties. “Kibervidē, digitālajā vidē tā ir superprasme – nesasteigt,” saka Bulte, “vispirms es iepauzēju. Un tad pārbaudu.” Šī vienkāršā rīcība bieži vien ir robeža starp drošību un zaudējumiem, jo ļauj pamanīt detaļas, kas steigā paliek nepamanītas.
Tikmēr uzbrukumi kļūst ne tikai gudrāki, bet arī apjomīgāki. “Iedomājamies – visa pilsēta grib iekļūt jūsu mazajā veikaliņā,” ar spilgtu salīdzinājumu DDoS uzbrukumus skaidro Bulte. Tie var īslaicīgi paralizēt pakalpojumus, kas ikdienā šķiet pašsaprotami, un parāda, cik ievainojama var būt digitālā infrastruktūra.
Krāpniecība nebeidzas arī pēc pirmā zaudējuma – tā tikai maina formu. “Tas ir tā kā tāds melnais ledus. Nu, cilvēks jau ir vienreiz paslīdējis, bet krāpnieks cer, ka tu paslīdēsi vēlreiz,” paskaidro analītiķe, raksturojot investīciju krāpšanas shēmas. Tas atgādina, ka šie uzbrukumi ir ne tikai tehniski, bet arī dziļi psiholoģiski.
Noslēgumā Bulte uzsver vienkāršu, bet būtisku patiesību – tehnoloģijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas. “Vislabākais antivīruss joprojām ir kritiskā domāšana,” viņa uzsver. Tieši šī spēja – neuzticēties pirmajam iespaidam un pārbaudīt – kļūst par galveno aizsardzību laikā, kad krāpnieki kļūst arvien gudrāki.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
