Digitālā vide kļuvusi par krāpnieku iemīļotu spēles laukumu, kur robeža starp īstu un viltotu kļūst nemanāma. No mākslīgā intelekta radītiem dziļviltojumiem līdz pielīmētiem QR kodiem – krāpnieki atrod arvien jaunus veidus, kā piekļūt cilvēku datiem. Raidījumā “Kiberpēdas” “Cert.lv” eksperts Gints Mālkalnietis skaidro aktuālos riskus un drošības soļus.
Par vienu no bīstamākajām tendencēm kļuvuši mākslīgā intelekta radīti dziļviltojumi, kuros “piedalās” zināmas personas. Tie aicina ieguldīt kriptovalūtās un izmanto cilvēku uzticību. Paralēli turpinās pikšķerēšanas kampaņas “DPD”, CSDD, VID, e-veselības un “Smart-ID” vārdā. Mālkalnietis atgādina: “Kad jums prasa ievadīt paroli – tas ir brīdis apstāties.” Krāpnieki izmanto steidzamības sajūtu, lai panāktu impulsīvas darbības.
Arvien biežāk par mērķi tiek izvēlēti uzņēmumi. Oktobrī krāpnieki uzbruka “Microsoft 365” kontiem, sūtot viltotus “drošības paziņojumus”. Iegūstot paroles, viņi piekļuva dokumentiem un izlikās par vadītājiem. Mālkalnietis iesaka izmantot divu faktoru autentifikāciju, neveidot vienādas paroles un regulāri apmācīt darbiniekus. Viņš norāda, ka cilvēka neuzmanība, nevis sistēmas, ir visbiežākais iemesls datu noplūdēm.
Aktuāls kļuvis arī viltotu QR kodu vilnis. Uz stāvvietu automātiem pielīmētie kodi ved uz viltus maksājuma lapām, kur lietotāji ievada kartes datus. Jāpārliecinās, vai kods nav uzlīmēts virs oriģinālā, un maksājumi jāveic tikai oficiālajās lietotnēs. Tikmēr sociālajos tīklos klejo video ar “slepenām funkcijām”, kas mudina ievadīt datora taustiņu kombinācijas. Patiesībā šādi tiek instalēta ļaunatūra. Eksperts brīdina: “Ja lietotne liek darīt kaut ko ārpus savas vides – nedariet to.”
Krāpnieku taktiku papildina viltus brīdinājumi “WhatsApp” un “Facebook” kanālos. Tie bieži ir tulkojumi no ārvalstīm, kas rada nepamatotu paniku. Mālkalnietis iesaka neizplatīt neapstiprinātu informāciju un pārbaudīt to “Cert.lv” vai Valsts policijas avotos. Papildu risku rada arī novecojušas sistēmas – “Windows 10” vairs nesaņem drošības atjauninājumus. Pāreja uz “Windows 11” vai papildu drošības atjauninājumi būtiski samazina ievainojamību.
Noslēgumā eksperts uzsver, ka tehnoloģijas vienas pašas neaizsargās, ja cilvēks nerīkosies apdomīgi. Krāpnieki pielāgojas ļoti ātri, tāpēc modrība un kritiskā domāšana ir izšķiroša. “Tehnoloģijas var palīdzēt, bet nepasargās, ja cilvēks pats rīkosies neapdomīgi,” viņš atgādina. Tieši mūsu rīcība kļūst par pēdējo drošības līniju digitālajā pasaulē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
