Režisors Matīss Spaile raidījumā “Vakara sporta stunda” stāsta par savu jaunāko veikumu – filmu “Debitants”, kas vēsta ne tikai par spožo autobraucēju Mārtiņu Sesku, viņa komandu, bet arī WRC namatēviem Latvijā, tostarp Raimondu Strokšu, kas pirmo reizi organizēja tik augstas klases sacensību posmu.
Iepriekš režisors pievērsies un veidojis filmas gan par Latvijas hokeja izlasi, tenisisti Aļonu Ostapenko, biatlonistu Andreju Rastorgujevu, gan basketbolistu Rodionu Kurucu, taču “Debitants” ir Spailes pirmā pilnmetrāžas filma. “Tas ir krietni citādāks un kaut kādā ziņā varbūt bišķiņ komplicetāks formāts kā īsmetrāžas formāti, bet labi, ka bija pieredze strādāt ar citiem sportistiem, – līdz ar to varēja tās visas iemaņas likt lietā,” viņš norāda.
Spaile piekrīt, ka Mārtiņš Sesks ir pateicīgs filmēšanai: “Tanī pat laikā viņš ir arī kaut kādā ziņā ļoti pie tā pieradis, tāpēc dabūt kaut kādas īstas un patiesas emocijas, lai neizskatās pēc klasiskas TV intervijas, tur tomēr laiks bija jāvelta. Man liekas, ka tas mums izdevās, jo viņš bija tik ļoti pie manis pieradis, ka bija reizes, kad viņš tiešām bija gan dusmīgs, gan priecīgs.”
“Ja godīgi, kaut kādā ziņā pat negaidīti, cenzūra vai kas tāds vispār nebija,” par to, vai sportists vēlējies “kaut ko izgriezt” no filmas, atzīst režisors, “Tas, ko mēs varbūt aizklājām, – kādu sliktāku vārdu, kas kaut kur izspruka, bet tas, protams, pieder sportam, bet tanī pat laikā tādas cenzūras – epizodē par šo nerunājam – īsti nebija, par ko prieks un paldies arī Mārtiņam, viņa ģimenei un komandai.”
Savukārt, cik grūta bijusi režija, jo sportā iznākums nav paredzams, Spaile nosaka: “Mēs zinām, kā Mārtiņam beidzās Latvijas posms, – viņš tik ilgi bija “top 3” un likās, ka būs skaistā mājas medaļa, bet pēdējos 13 kilometros bija dažādi notikumu pavērsieni. Tāpēc, protams, tas ir skaisti, ka sports nav paredzams, un tas arī varbūt ir tas skaistais, ka tev tas stāsts ir jāveido procesā.
Protams, tu ļoti sagatavojies, un tev ir kaut kādi tie scenāriji, un tu zini tās epizodes, kādas tu veido, ko tu apmēram plāno pateikt, bet to gala rezultātu līdz pēdējam arī īsti nezini – vai tā bumba būs grozā vai nē.”
