Latvijas izlases vārtos pēc sestajiem zaudētajiem vārtiem mačā pret Zviedriju (spēle noslēdzās ar rezultātu 2:7) Elvja Merzļikina vietā stājās Ēriks Vītols, kurš tādējādi piedzīvoja debiju pasaules čempionātā.
Nospēlētajās 24 minūtēs un 24 sekundēs viņš atvairīja 13 no 14 pretinieku metieniem. Turklāt uzreiz pēc iznākšanas laukumā neļāva Adrianam Kempem sevi pārspēt izgājienā vienatnē pret vārtiem.
Pēc mača viņš šai epizodei lielu uzmanību nepievērsa, norādot: “Tas jau ir mans darbs – atvairīt ripas. Kāda atšķirība, kurš iznāk, ja iznāk viens nullē. Šajā čempionātā visi ir ļoti meistarīgi hokejisti, tā kā daru savu darbu. Ja sanāk atsist – forši!”
Vienīgie zaudētie vārti arī viņam “īsti neiet pie sirds”, jo viņš cenšoties nokontrolēt, ko var, bet tobrīd ir nokļūdījies. “Tāds rūgtums par to golu nav kā kopumā par visu spēli. Vajag izanalizēt mūsu kļūdas, saņemties un saprast, ka esam spējīgi spēlēt, kā to darījām otrā perioda sākumā,” sacīja Vītols.
Pirms došanās laukumā viņam nav bijis stresa, jo “pie tāda rezultāta tu jau apzinies, ka var tas notikt, ka iesi vārtos. Biju mentāli gatavs jebkam, tādēļ sanāca bez stresa ieiet vārtos un sākt darīt savu darbu.”
Savukārt Latvijas izlases aizsargs Kārlis Čukste pēc spēles atzina, mūsējie otrajā trešdaļā mentāli atslābinājās, un zviedri 26 sekunžu laikā guva trīs vārtus.
“Labas komandas tā nedrīkst darīt. Ticu, ka esam laba komanda, taču hokejs ir interesanta spēle un dažreiz tā vienkārši notiek,” piebilda aizsargs. Viņš norādīja, ka galvenais uzdevums šodien bija cīnīties, un lielāko mača daļu spēlētāji tā arī darīja, taču pāris kļūdu dēļ spēle izslīdēja no rokām, “taču ir jāņem pozitīvais, jāaizmirst negatīvais un jāiet tālāk.”
