Baiļu tēma ir gana aktuāla bērniem dažādā vecumā. Raidījumā “Pietura vecākiem” vecāku izglītības treneri no “Centra ZIN” Inga Oliņa un Georgs Rubenis skaidro, kāpēc bērniem pat patīk baidīties un ko bailes var iemācīt mazajiem ķipariem. “Tās spēlē arī lielu lomu bērna attīstībā,” norāda Oliņa.
“Kāpēc bērniem patīk baidīties un kā bērni uztver bailes?” vaicā Rubenis. “Pētījumi rāda, arī attīstības psiholoģija rāda, ka īstenībā baiļošanās un mācīšanās reaģēt uz tām bailēm, tāda savā ziņā nosacīti proaktīva, jo liela daļa pasaku ir tomēr ar tādu drusciņ bailīgu fonu – tur ir gan vilks, kas apēd vecmāmiņu, gan ragana, kas grib uzcept mazus bērnus un tā tālāk, dažādi spoku stāsti,” stāsta Oliņa.
Viņa turpina: “Tad, kad bērni klausās šos biedējošos stāstus, mēs to bieži vien darām kopā ar citiem – tas ir vēlams, mēs to kaut kādā ziņā kontrolējam. Tad tas veicina šo attīstību, ka es savā ziņā kontrolēju bailes, iemācos reaģēt uz tām, iemācos atšķirt – kas ir izdomātas bailes un kas ir tiešām kaut kāda realitāte. Tās spēlē arī lielu lomu bērna attīstībā, ka tā ir tāda dabiskā attīstības daļa.
Mums tas palīdz apstrādāt šīs emocijas uz nezināmo, neparedzamo, un pat pētījumi norāda, ka spoku stāsti vai iesaistīšanās dažādās lomu spēlēs attīsta emocionālo elastību un sociālo izpratni. Principā, ja godīgi, tas Halovīns jau nav tā, ka tas ir mums pilnīgi svešs, kā šī baiļošanās ideja kā tāda, kā forma – ķekatas, maskas.”
Vecākiem gan vajadzētu saprast, kādā vecumā ir bērns un cik lielā mērā bailes viņā tiek raisītas. “Noteikti jāvēro tās reakcijas, un, ja mazāks bērns, tad varbūt, ka pa drusciņai, pa mazumiņam – kādu tādu draudzīgu spociņu,” iesaka vecāku trenere. Savukārt Rubenis atminas savas bērnības gaitas, kad baiļošanās raisījusi viņā ne tikai adrenalīna, bet arī kopības sajūtu kopā ar saviem klasesbiedriem.
“Te ir būtiski, ka mēs attiecībā uz Halovīniem šīs tradīcijas kopā ieviešam, veicinām tās, un bērniem patīk tradīcijas – bērniem patīk kaut kādi regulāri, atkārtojoši notikumi, kas viņiem, pirmkārt, veido saikni ar mums, un, ja mēs tur piedalāmies un neesam varbūt noraidoši, tad varbūt tas tāds tiešām saliedējošs pasākums arī starp pieaugušajiem,” teic Oliņa.
