Šoreiz raidījumā “Saka Rīga” Ainārs Rutkēvičs iztaujās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieci Lindu Ozolu par pašvaldības vienoto zvanu centru, pašvaldības policijas vienoto vadības centru, civilās aizsardzības semināriem un citiem aktuāliem jautājumiem.
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā vakar tika prezentēta jaunā Rīgas pašvaldības vienotā zvanu centra un e-pasta adreses operatīvās informācijas aprites sistēma. Kas tas īsti ir?
Domājot par to, kā viskvalitatīvāk nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem, tostarp situācijās, kurās viņi ziņo par jebkādām nebūšanām pilsētā, mēs esam izanalizējuši un sapratuši, ka pareizi būtu veidot vienu ieejas punktu pašvaldībā caur vienu zvanu centru, vienu noteiktu numuru. Mēs izvēlējāmies šo zvanu centru veidot, izmantojot Satiksmes vadības centra operatoru dienestu, kuram iedzīvotāji jau līdz šim varēja ziņot par bīstamām bedrēm uz ielām vai citām nebūšanām transporta infrastruktūrā.
Mūsu mērķis ir izveidot četrciparu numuru, kas sakristu ar Rīgas dibināšanas gadu – 1201. Bet šis numurs droši vien sāks strādāt tikai nākamā gada pavasara cēlienā, jo šobrīd vēl izejam visas nepieciešamās procedūras. Tāpēc šobrīd var izmantot gan bijušo Satiksmes vadības centra numuru 80003600 vai arī 80001201, uz šiem numuriem zvanot par jebkādām nebūšanām vai incidentiem pilsētā.
Šonedēļ sākušies būvdarbi topošajā Rīgas pašvaldības policijas vienotās vadības centrā. Kas tur top un kam šāds centrs ir nepieciešams?
Ejot līdzi laikam un rēķinoties ar tiem izaicinājumiem, kas mums ir, tai skaitā ierobežotu cilvēku resursu, mēs esam lūkojušies, kā efektīvi izmantot katru mūsu policijas darbinieku. Priekš tā ir nepieciešama vienotā vadība un tai ir divas daļas. Pirmā ir fiziskā infrastruktūra – vienotās vadības centrs, kas sevī iekļaus arī modernizētu videonovērošanas centru. Otra daļa ir programmatūra un cilvēku darba organizācija. Ja šobrīd mums ir, piemēram, Vidzemes pārvalde, kas atbild par Vidzemes priekšpilsētu, tad nākotnē uz jebkuru notikumu varētu reaģēt jebkura tuvākā ekipāža neatkarīgi no tā, kurai pārvaldei vai kurai ģeogrāfiskai vienībai tā pieder.
Šomēnes tika aizvadīts jau 7. Rīgas pašvaldības rīkotais civilās aizsardzības praktiskais seminārs. Šoreiz tēma tika veltīta sprādzienbīstamiem priekšmetiem un rīcībai gāzes noplūdes gadījumā. Vai iedzīvotāju interese par šiem semināriem joprojām ir augsta?
Pieprasījums pēc informācijas par drošības jautājumiem un civilās aizsardzības jautājumiem sabiedrībā ir ļoti augsts un tas noteikti nenoplok. Caur šiem Rīgas pašvaldības organizētajiem semināriem mēs diezgan vērienīgi esam ielikuši darba kārtībā jautājumu par to, ka publiskais sektors proaktīvi informē iedzīvotājus un sniedz viņiem informāciju. Šī visa apkopotā informācija joprojām ir pieejama un būs pieejama mūsu tīmekļa vietnē riga.lv
Šajos semināros piedalās augstākās raudzes profesionāli no visām atbildīgajām institūcijām, kā arī sabiedriski aktīvi cilvēki. Tā ir tiešām uzticama informācija un tā paliks iedzīvotāju rīcībā. Bet cilvēkiem ir jāizlasa vai jāpaskatās šī informācija, jāuzspiež tie daži klikšķi un jāieslēdz pie vakariņām fonā. Ir vajadzīga arī pašu iesaiste – ir jāizvēlas gribēt būt informētiem.
Vai ir plāns arī nākamajā gadā turpināt pasniegt šo informāciju sabiedrībai? Vai kaut kas tiks darīts savādāk?
Mēs noteikti turpināsim šo darbu arī 2025.gadā. Plānojam iziet ārpus Rātsnama durvīm un digitālās vides pie mūsu apkaimju centriem. Vēlamies mazliet mērķtiecīgāk piekalibrēt šo saturu konkrētai Rīgas apkaimei, pie kuras mūsu civilās aizsardzības eksperti dotos. Lai šis saturs ir praktisks – par rīcību, kā saprast savu apkaimi, kam pievērst uzmanību, kādus bīstamos vai stratēģiskos objektus varam identificēt katrā apkaimē.
