Raidījuma “Pietura vecāki” vadītāji un “Centra ZIN” vecāku izglītības treneri Inga Oliņa un Georgs Rubenis skaidro piesaistes veidus, tāpēc šajā reizē – kas ir dezorganizētais piesaistes veids un kāpēc tas ir tik bīstams bērnam. “Ja iepriekšējos var pielāgoties vecāku stilam, tad šo kategoriju neuzskata par normālu, un tā bērnam var izraisīt lielu kaitējumu,” teic Oliņa.
“Bērnam ir bail no vecāka. Izpaužas tā, ka, ja mēs iedomājamies, ka bērns nav spējīgs pats par sevi parūpēties pirmajā dzīves gadā, tad viņam šajā pirmajā dzīves gadā jau tiek apliecināts, ka es nevaru īsti uzticēties ne emocionālai gādībai, ne arī fiziskai gādībai,” viņa turpina un uzsver, ka šāda situācija var rasties, ja vecāks ir nesavaldīgs vai izmanto fizisku spēku, vai kliegšanu, nespējot kontrolēt savas emocijas.
Vecāka pieredzē, kurš piekopj šādu piesaistes veidu, visticamāk, arī nav viss bijis rožaini un skaisti, papildinot arī ar traumatisku pieredzi, kas var veicināt iekļauties dezorganizētajā piesaistē. “Tas nozīmē to, ka es kā bērns, lai gan man ir primāra vajadzība tev uzticēties un meklēt pie tevis drošību, tu man diezgan konsekventi apliecini, ka es to drošību pie tevis nevaru saņemt,” stāsta vecāku trenere.
“Man visu laiku ir jādomā par savu izdzīvošanu vai par savu drošību, kas bērnam šajā vecumā, īpaši pirmajos trīs gados, nav paredzēts un arī tālāk nav,” viņa paskaidro. Šāda pastāvīga spriedze liedz bērnam normāli attīstīties, iepazīt pasauli un izbaudīt bērnību. Tā vietā, lai brīvi spēlētos un mācītos, bērns nepārtraukti ir piesardzīgs un baidās no vecāka reakcijām.
Tāpat bērns izjūt biedējošu izpausmi arī attiecībā uz mēģinājumiem izpētīt pasauli un iemācās būt pastāvīgā spriedzē, nezinot, kā vecāks reaģēs uz viņa rīcību, stāsta Oliņa. Viņai pievienojas arī Rubenis, uzsverot, ka dezorganizētajā piesaistes stilā bērnam ir absolūti neparedzama vecāku reakcija: “Viena no tām lietām, kas arī šajā piesaistes stilā ir raksturīga no bērna pozīcijām, ir tā absolūtākā neparedzamība par nākamo soli.”
