Latvijas zinātnieku radīts aizsargpārklājums ilgstošai virsmu aizsardzībai pret pelējumu piesaistījis starptautisku interesi. Kā pārbaudīt vai pārklājums darbojas arī pēc vairākiem mēnešiem, raidījumā “Latvija zinātnē” atklāj Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta pētnieks, uzņēmuma “Sprayify” līdzdibinātājs un LU fonda stipendiāts Rihards Ruska, viņa biznesa partneris Toms Elvijs Šusts un Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta (NIRI) pētniece Ksenija Korotkaja. Sarunas top sadarbībā ar “Rietumu Banku”.
Kāpēc pelējums pircējus interesē vairāk nekā baktērijas?
Pelējums ir problēma, ar kuru saskārušies daudzi, tāpēc uzņēmuma “Sprayify” radītais produkts “Fungosil”, kas paredzēts virsmu aizsardzībai pret pelējumu, ātri piesaistījis potenciālo pircēju uzmanību. “Uzreiz bija liela tirgus interese,” stāsta Šusts.
Taču sākotnēji uzņēmuma iecere bijusi cita. Biznesa inkubatorā “Sprayify” vispirms izstrādājis “Dezosil” – īpašu pārklājumu, kas paredzēts ilgstošai virsmu aizsardzībai pret mikroorganismiem. Lai gan risinājums no zinātniskā viedokļa bijis daudzsološs, cerēto klientu interesi tas nav guvis.
Tāpēc uzņēmums nolēmis mainīt attīstības virzienu un pievērsties ilgtermiņa aizsardzībai pret pelējumu. Šusts skaidro, ka atšķirīgajai pircēju reakcijai ir pavisam vienkāršs iemesls – pelējumu cilvēki redz, bet baktērijas ne. “Ar tādiem zinātniski ietilpīgiem produktiem ir grūti pārliecināt cilvēkus, ka tas ir kaut kas īsts un kaut kas, kas strādā,” viņš atzīst.
Pat zinātnieki netic uz vārda – visu izšķir pārbaudes
Taču kā pārliecināties, ka laboratorijā radītais pārklājums patiešām darbojas un pie tam ilgstoši? Korotkaja uzsver, ka ar antibakteriālas vielas pievienošanu vien nepietiek. Citas maisījuma sastāvdaļas var vājināt tās iedarbību, tāpēc nepieciešams pārbaudīt gatavo pārklājumu. Arī viņa kopā citiem NIRI kolēģiem iesaistījusies tā testēšanā pret baktērijām un vīrusiem.
“Es kā zinātniece pati neticu, līdz neredzu, testu rezultātus. Man ir ļoti skeptiska pieeja.”
Tomēr šādas pārbaudes jaunam uzņēmumam ne vienmēr ir viegli pieejamas. Korotkaja skaidro, ka atrast laboratoriju, kas būtu gatava veikt nepieciešamos pētījumus par pieņemamu samaksu, var būt sarežģīti. Šajā projektā tas operatīvi bija iespējams, pateicoties biomedicīnas un fotonikas inovāciju platformai BioPhoT, kur sadarbojas teju visas lielākās Latvijas zinātniskās institūcijas un sniedz atbalstu projektiem to attīstības procesā.
Ilgstošo iedarbību pārbauda ar gaismu
Pārklājuma iedarbība ir līdz pat sešiem mēnešiem, taču kā pārliecināties, ka tas aizvien “strādā”? Jo pats pārklājums ir neredzams. BioPhoT ietvaros pētnieki ideju varēja attīstīt tālāk. Lai uzlabotu pārklājuma īpašības un varētu pārliecināties, ka aizsardzība aizvien darbojas, pārklājumam tika pievienots luminiscējoša jeb gaismu izstarojoša sastāvdaļa. Tā ļauj ar piemērotu apgaismojumu pārbaudīt, vai pārklājums joprojām atrodas uz virsmas, un pamanīt tā nolietošanos. Uzlabojot biocīdās un optiskās īpašības, tiek nodrošināts ilgtspējīgs un izmaksu ziņā efektīvs risinājums.
Šāds risinājums nākotnē var ievērojami atvieglot higiēnas kontroli vietās, kur tīrībai ir kritiska nozīme: ārstniecības iestādēs, laboratorijās, skolās un citur.
Korotkaja saskata plašas pārklājuma izmantošanas iespējas. Piemēram, laboratorijās regulāri dezinficē darba virsmas, bet sienas un citas vertikālas virsmas tīra retāk. Ilgstošs aizsargpārklājums nākotnē varētu palīdzēt mazināt piesārņojuma risku arī šādās vietās.
Par Latvijas izgudrojumu interesējas arī Japānā un Korejā
Interese par Latvijas pētnieku izstrādātajiem risinājumiem sniedzas ārpus Baltijas valstīm. Ruska stāsta, ka konferencēs Japānā un Korejā sastapušies ar cilvēkiem, kurus īpaši interesējusi aizsardzība pret pelējumu.
“Kad bijām konferencēs Korejā un Japānā, satikām potenciālos partnerus, kas bija ļoti ieinteresēti, jo viņiem mājas ir būvētas no koka, un koks ļoti labi pelē,” skaidro zinātnieks.
Interese esot arī Dienvideiropā, kur mitrums un vēsākajā sezonā nepietiekami apsildītas telpas var radīt labvēlīgus apstākļus pelējumam. Tomēr, lai risinājumu piedāvātu dažādos ārvalstu tirgos, uzņēmumam jāiepazīst arī katras valsts prasības.
Zinātne grib izprast, bizness – virzīties uz priekšu
Ilgais izstrādes process izgaismo arī atšķirības starp zinātnieku un uzņēmēju domāšanu. Šusts uzsver, ka uzņēmumam jāspēj novērtēt zinātniskajā darbā ieguldīto laiku un resursus, pat ja sākotnējais produkts nav guvis cerēto tirgus atsaucību.
Ruska piekrīt, ka zinātnes un uzņēmējdarbības intereses ne vienmēr sakrīt, tomēr tieši atšķirīgās pieejas palīdz atrast labākos risinājumus. Viņaprāt, biznesā bieži nepieciešams ātri pieņemt lēmumus, savukārt zinātnē svarīgi problēmu dziļi izprast. Taču arī zinātnē, pārāk ilgi pētot vienu jautājumu, iespējams nepamanīt citas svarīgas attīstības iespējas, piebilst Ruska.
Uzņēmums turpina attīstīt savus pārklājumus un meklē iespējas tos piedāvāt plašākā tirgū. Vienlaikus notiek izmēģinājumi ar potenciālajiem lietotājiem, tostarp tiek vērtēta tehnoloģijas izmantošana laboratorijās un slimnīcās.
Radio SWH TV raidījums “Latvija zinātnē” iepazīstina ar Latvijas zinātniekiem, pētniekiem un inovatoriem, kuru idejas un sasniegumi veido nākotnes tehnoloģijas un risinājumus, vienlaikus atklājot zinātni kā aizraujošu un cilvēcīgu procesu. Sarunas ar zinātniekiem top sadarbībā ar Rietumu Banku – izcilība nekad nav nejaušība. Zinātniekus atbalsta Latvijas Universitātes fonds. Raidījums Radio SWH TV ēterā skatāms ceturtdienās plkst. 20.00, savukārt atkārtojums – svētdienās plkst. 15.00.
