Vai šogad būs īsta ziema? Vai būs sniegs un sals, vai atkal biežāk redzēsim lietu un atkušņus? Šādi jautājumi Latvijā kļuvuši arvien ierastāki, un ilgtermiņa meteoroloģiskie novērojumi rāda – sajūta, ka kaut kas ir mainījies, nav tikai subjektīva.
Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra klimata datu analītiķe Kristīne Švalbe stāsta, kā Latvijas klimats mainījies pēdējās desmitgadēs, ko par nākotni rāda klimata modeļi un kāpēc pat tad, ja ilgtermiņa tendence ir skaidra, nevaram jau rudenī precīzi pateikt, kāda būs šī ziema un vai būs sniegs.
Pēc raidījumā minētajiem LVĢMC novērojumu datiem kopš pagājušā gadsimta 60. gadu sākuma gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā paaugstinājusies par aptuveni 1,2 grādiem, bet ziemas sezonā par aptuveni diviem grādiem. Sniega sega kļūst mazāk noturīga, savukārt 2019. gadā Latvijas gada vidējā temperatūra pirmo reizi novērojumu vēsturē pārsniedza astoņus grādus.
Viena auksta diena vēl neko nepasaka par klimatu
Lai runātu par klimata pārmaiņām, vispirms jānošķir divas lietas, kuras ikdienā mēdzam sajaukt – laikapstākļi un klimats. Švalbe skaidro, ka laikapstākļi ir tas, ko redzam konkrētajā brīdī: laikapstākļi var mainīties ļoti strauji – vienā dienā ir sniegs, otrā jau lietus.
Klimatu savukārt raksturo ilgstoši meteoroloģiskie novērojumi un to vidējās vērtības. Klimata normām izmanto 30 gadu periodus, vērtējot gaisa temperatūru, nokrišņus, sniega segu un citus rādītājus. Tāpēc viena ļoti auksta ziema nepierāda, ka klimats nekļūst siltāks, tāpat kā viena karsta vasara pati par sevi vēl nav klimata pārmaiņu pierādījums.
Latvijai šādu salīdzinājumu veikšanai ir sena novērojumu vēsture. Švalbe stāsta, ka pirmie meteoroloģiskie dati saglabājušies jau no 19. gadsimta, bet Rīgā atsevišķi novērojumi reģistrēti pat 1795. gadā. Vēsturiskie dati tiek digitalizēti no novērojumu žurnāliem, taču tikpat svarīgs darbs ir to kvalitātes pārbaude, lai dažādos laikos iegūtie mērījumi būtu savstarpēji salīdzināmi.
Ko Latvijas dati rāda jau šobrīd?
Viena no skaidrākajām pārmaiņām ir vidējās gaisa temperatūras pieaugums. Īpaši pamanāms tas ir ziemā, jo temperatūra biežāk svārstās ap nulles grādiem. Tā ir robeža, pie kuras sniegs pārvēršas lietū un jau uzsnigušais ātrāk nokūst.
Līdz ar to mainās arī tas, ko ziemā redzam aiz loga: noturīgas sniega segas kļūst mazāk, ir mazāk sala dienu un biežāki atkušņi. Švalbe min arī Baltijas jūras ledus segas samazināšanos un citus savstarpēji saistītus procesus, kuru dēļ tieši ziemas pārmaiņas mūsu reģionā ir īpaši viegli pamanāmas.
Taču klimata pārmaiņas nav tikai siltāka ziema. Mainās arī nokrišņu raksturs. Švalbe norāda, ka pēdējos gados īpaši izteikti redzami intensīvi vasaras nokrišņi, kas nozīmē, ka īsā laikā var nolīt ļoti liels ūdens daudzums, radot applūšanu un citus traucējumus.
Vienlaikus eksperte aicina būt precīziem, runājot par ekstrēmiem notikumiem. Piemēram, par vētru biežuma ilgtermiņa tendenci šobrīd vēl nevar izdarīt tik drošus secinājumus, jo šādi ekstrēmi gadījumi nav pietiekami bieži, lai pārliecinoši noteiktu tendenci. Klimata datos svarīga ir ne tikai iespaidīga atsevišķa epizode, bet tas, ko iespējams saskatīt pietiekami garā novērojumu periodā.
Nākotnes klimats – siltāks, bet arī kontrastaināks
Runājot par nākotni, vairs netiek analizēti novērojumi par jau notikušo, bet izmantotas klimata modeļu projekcijas. Švalbe skaidro, ka tiek vērtēti vairāki iespējamie nākotnes scenāriji, kas atkarīgi arī no sabiedrības un ekonomikas attīstības.
Taču visos aplūkotajos scenārijos Latvijā līdz gadsimta beigām paredzēts turpmāks vidējās gaisa temperatūras pieaugums. Tas gaidāms visos gadalaikos, īpaši ziemā, kad vienlaikus prognozēta arī sniega segas samazināšanās un lielāks nokrišņu daudzums.
“Mūs gaida tāds nokrišņiem bagātāks un paralēli arī kontrastiem piepildītāks klimats.”
Interesantākais ir tas, ka nākotnes klimats nav vienkārši “siltāks”. Projekcijas rāda iespēju vienlaikus piedzīvot gan izteiktākus sausuma periodus, gan intensīvākus nokrišņus. Tas nozīmē vairāk kontrastu, piemēram, ilgāku laiku bez lietus var nomainīt īss periods ar ļoti lielu nokrišņu daudzumu.
Tāpēc klimata pārmaiņas nevar salīdzināt ar termostatu, kuru vienkārši pagriežam par dažiem grādiem uz augšu. Vidējās temperatūras pieaugums notiek kopā ar pārmaiņām nokrišņos, sniega segā un ekstrēmos laikapstākļos.
“Klimata pārmaiņas nav kā uzgriezt istabā vienkārši siltāku gaisa temperatūru.”
No pirmā acu uzmetiena siltāks klimats Latvijai var šķist pat patīkams, taču arī šeit Švalbe aicina nesteigties ar vienkāršiem secinājumiem. Klimata pārmaiņas vienlaikus var nest karstuma viļņus, sausumu, ļoti intensīvas lietavas un citus ekstrēmus apstākļus. Turklāt to, kā šīs pārmaiņas konkrēti ietekmēs tūrismu, enerģētiku vai citas jomas, jau detalizētāk jāvērtē attiecīgo jomu speciālistiem.
Kāpēc nevar pateikt, kāda tieši būs šī ziema?
Te arī visskaidrāk redzama atšķirība starp klimata projekciju un laikapstākļu prognozi. Zinātnieki var redzēt ilgtermiņa tendenci, ka Latvijas ziemas kļūst siltākas, bet tas nenozīmē, ka vairākus mēnešus iepriekš iespējams precīzi pateikt, kurā dienā snigs vai cik ilgi turēsies sals.
Sezonālās prognozes var norādīt, piemēram, uz lielāku iespējamību, ka vidējā temperatūra noteiktā periodā būs augstāka par klimatisko normu. Taču arī siltākā ziemā var būt dzestrākas naktis vai sniegs.
Latvijā šādas ilgtermiņa laikapstākļu prognozes ir īpaši sarežģītas ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Mūs ietekmē Baltijas jūra, no Atlantijas okeāna ienākošās gaisa masas un atmosfēras cirkulācijas procesi, tāpēc situācija var mainīties salīdzinoši strauji.
Tādēļ nav nekādas pretrunas tajā, ka klimata datu analītiķis var diezgan droši pateikt, ka Latvijas klimats ilgtermiņā kļūst siltāks, bet nevar jau rudenī apsolīt sniegotu ziemu.
Ko no tā visa paņemt savai ikdienai?
Šīs epizodes praktiskākais secinājums nav mēģināt pašam prognozēt nākamos 50 gadus, bet gan pareizi lasīt informāciju, ko redzam ikdienā. Viena auksta diena nav arguments pret klimata sasilšanu, savukārt viena postoša vētra pati par sevi vēl nepasaka, kā mainās šādu vētru biežums.
Tāpat sezonālu prognozi nevajadzētu uztvert kā solījumu par konkrētiem laikapstākļiem. Ja prognoze rāda siltāku ziemu par normu, tā runā par vidējo situāciju ilgākā periodā, nevis par katru dienu atsevišķi.
Taču ilgtermiņa klimata datos pārmaiņas Latvijā jau ir redzamas. Pieaug vidējā temperatūra, īpaši ziemā, mainās sniega sega un nokrišņu raksturs. Savukārt nākotnes projekcijas rāda, ka šīs pārmaiņas turpināsies un klimats kļūs ne tikai siltāks, bet arī kontrastaināks.
Tāpēc jautājums vairs nav tikai par to, vai klimats Latvijā mainās. Daudz svarīgāk ir saprast, ko jau šobrīd rāda dati, ko tie vēl neļauj apgalvot un kā atšķirt ilgtermiņa klimata tendenci no laikapstākļiem aiz loga konkrētajā rītā.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
