Mūsdienu jaunieši nereti dzīvo it kā starp divām realitātēm – vienā ir ģimene, noteikumi mājās un drošības sajūta, otrā – draugi, sociālie tīkli un vēlme iederēties. Raidījumā “Rītdienas maršruts” “Centra ZIN” vecāku izglītības programmas trenere Inga Oliņa un Georgs Rubenis runā par to, kāpēc jaunietis dažādās vidēs mēdz būt pavisam citāds un kā šajā procesā nepazaudēt savu īsto “es”.
“Daudzi jaunieši dzīvo it kā divās dažādās realitātēs,” saka Rubenis. Mājās ir noteikumi, vecāku gaidas un ierastā vide, bet ārpus mājas – vienaudžu valoda, sociālie tīkli, mode un vēlme būt pieņemtam. “Jaunietis jūtas kā starp diviem krastiem,” viņš piebilst. Tieši šajā vecumā īpaši svarīga kļūst sajūta, ka esi daļa no savas “cilts”, un dažkārt vēlme iederēties kļūst spēcīgāka par vēlmi palikt pašam.
“Pusaudžiem galvenais bioloģiskais uzdevums ir iederēties tajā barā,” skaidro Oliņa. Tāpēc jaunieši bieži pielāgojas konkrētajai videi – mājās var būt klusāki vai noslēgtāki, bet draugu lokā pēkšņi kļūt bravūrīgāki, skaļāki vai drosmīgāki. Sociālie tīkli šo sajūtu tikai pastiprina, jo nepārtraukti rada iespaidu, ka jāizskatās, jāuzvedas un jādzīvo noteiktā veidā. Vecākiem tas reizēm šķiet mulsinoši, tomēr speciāliste uzsver – šāda lomu maiņa pusaudžu gados ir ļoti raksturīga.
Taču vēlme iederēties reizēm maksā vairāk, nekā sākumā šķiet. Oliņa norāda, ka svarīgi ir laikus pamanīt brīžus, kuros draudzība vai kompānija sāk prasīt pārāk daudz pielāgošanās. “Tur, kur mēs jūtam savu robežpārkāpšanu, mēs vairs neizjūtam drošības sajūtu,” viņa uzsver. Pēc speciālistes domām, viens no svarīgākajiem signāliem ir sajūta pēc komunikācijas ar citiem – vai pēc tikšanās jūties pieņemts un uzlādēts, vai tieši pretēji – iztukšots un noguris.
Raidījumā izskan arī spilgta metafora par “haizivīm, enkuriem un zivtiņām” cilvēku attiecībās. Pēc Oliņas teiktā, ir attiecības, kurās cilvēkam nepārtraukti jāpielāgojas un “jādanco”, lai tikai atbilstu citu gaidām. Tieši šādas attiecības ilgtermiņā kļūst emocionāli smagas un nogurdinošas. Savukārt veselīgās attiecībās cilvēks var justies droši arī tad, ja nav perfekts. Īstā draudzībā nekas nav jātēlo, uzskata speciāliste.
Īpaša loma šajā procesā, pēc Oliņas domām, ir vecākiem. “Mājās ir drošā osta,” viņa saka, piebilstot, ka ģimenei nevajadzētu kļūt par vietu, kur jaunietim nepārtraukti jāizliekas vai jācenšas būt “pareizam”. Tieši pretēji – mājām vajadzētu būt vietai, kur iespējams atgriezties arī brīžos, kad ārējā pasaule kļūst pārāk skaļa, sarežģīta vai mulsinoša. “Svarīgi uzturēt mājas kā vietu, kur nav jāizliekas,” viņa uzsver.
Raidījuma noslēgumā Rubenis atgādina – būt atšķirīgam dažādās vidēs nenozīmē, ka ar jaunieti kaut kas nav kārtībā: “Vienlaikus tu mācies piederēt un vienlaikus kļūt par sevi.” Pēc viņa domām, vissvarīgākais ir nepazaudēt savu “iekšējo kompasu” – spēju saprast, kas patiesi ir svarīgs un pieņemams tieši tev pašam.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Rītdienas maršruts” saturu atbild AS “Radio SWH”.
