Liela daļa cilvēku dzīves šodien norit digitālajā vidē – sociālajos tīklos, e-pastos, internetbankās un dažādos tiešsaistes pakalpojumos. Taču par to, kas ar visu šo notiek pēc cilvēka nāves, daudzi joprojām neaizdomājas. Raidījumā “Kiberpēdas” Armīns Palms, “CERT.LV” kiberdrošības eksperts, skaidro – digitālais mantojums mūsdienās ir kļuvis par ļoti praktisku un vienlaikus arī emocionāli smagu jautājumu.
Palms uzsver, ka cilvēka aiziešana mūžībā šodien vairs nenozīmē tikai fizisku zaudējumu. “Valda tāds teiciens, ka cilvēks mirst trīs reizes. Pirmā ir bioloģiskā nāve. Otrā – kad cilvēks izdziest no atmiņām. Un trešā nu jau ir ļoti aktuāla – kad cilvēks pazūd no informācijas virtuālajā vidē,” viņš paskaidro, norādot, ka digitālais tēls bieži turpina eksistēt vēl gadiem ilgi un rada neērtas, reizēm pat sāpīgas situācijas tuviniekiem.
Īpaši emocionāls šis jautājums kļūst sociālajos tīklos, kur aizgājušo cilvēku profili turpina “dzīvot” arī pēc nāves. “Nu, piemēram, tas pats piemērs par “Facebook” un dzimšanas dienām – cilvēkam raksta: “Lai tev veselība, dzīvo ilgi!”” stāsta Palms. Viņš skaidro, ka daudzi nemaz nezina, ka vairākās platformās iespējams jau laikus norādīt uzticības personu, kura pēc nāves var izlemt, vai profilu dzēst vai pārvērst piemiņas kontā.
Tomēr digitālais mantojums nav tikai sociālo tīklu jautājums. Pēc cilvēka nāves tuvinieki nereti pēkšņi saprot, ka nezina ne internetbankas piekļuves, ne to, kā samaksāt rēķinus vai piekļūt svarīgiem dokumentiem e-pastā. “Paroļu pārvaldnieks ir tas universālākais solis,” norāda eksperts, uzsverot, ka cilvēkiem jau dzīves laikā vajadzētu drošā veidā sakārtot piekļuves informāciju un atstāt skaidras norādes uzticamām personām.
Vienlaikus viņš atgādina – sociālo tīklu konti juridiski nav uzskatāmi par mantojamu īpašumu. “Sociālā tīkla profils – tā nav manta, kas pāriet no viena cilvēka otram. Tas ir pakalpojums, ko mēs izmantojam,” skaidro Palms. Tieši tāpēc uzņēmumi pēc cilvēka nāves nenodod radiniekiem pilnu piekļuvi kontiem vai sarakstēm. “Neviens sociālais tīkls nesūtīs paroli, lai tiktu iekšā,” viņš piebilst.
Raidījumā tika apspriests arī risks, ka pamesti digitālie konti vēlāk var tikt uzlauzti un izmantoti krāpniecībā. “Ir gadījumi, kad kontus uzlauž. Un notifikācijas vairāk neviens nesaņems, ka pēkšņi kāds ir ielogojies kontā,” brīdina Palms. Viņš uzsver, ka neaktīvi profili internetā bieži kļūst par vieglu mērķi ļaunprātīgām darbībām, savukārt tuviniekiem tas rada papildu emocionālu triecienu un sajūtu, ka aizgājēja digitālā klātbūtne pēkšņi tiek izmantota pavisam citos nolūkos.
Eksperts raidījumā pievērš uzmanību arī juridiskajiem sarežģījumiem, kas var rasties pēc cilvēka nāves, uzsverot, ka cilvēkiem nevajadzētu patvaļīgi izmantot aizgājēja bankas kontus vai pārskaitīt sev naudu, jo tas vēlāk var radīt nopietnas problēmas un pat strīdus starp mantiniekiem. Tāpat viņš norāda – īpaši sarežģītas situācijas var rasties pāriem, kuri ilgstoši dzīvo kopā bez juridiski noformētām attiecībām, jo dzīvesbiedram šādā situācijā bieži vien nav tiesību piekļūt ne kontiem, ne digitālajiem pakalpojumiem.
“Runāt un domāt par šo dzīves laikā, nevis atstāt cilvēkus neziņā pēc tam,” mudina “CERT.LV” eksperts, kurš uzskata, ka digitālais mantojums mūsdienās vairs nav tikai tehnoloģiju jautājums – tā ir arī atbildība un rūpes par saviem tuvākajiem pasaulē, kur arvien lielāka daļa dzīves glabājas telefonos, kontos un digitālajās platformās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
