Dzīves pēdējā posmā cilvēkam nepieciešama ne tikai medicīniska palīdzība, bet arī iespēja saglabāt cieņu, privātumu un būt kopā ar tuviniekiem. Raidījumā “Redzeslokā: Sabiedrība” nodibinājuma “Hospiss LV” līdzdibinātājas Ilze Neimane-Nešpora un Ilze Zosule stāsta par hospisa aprūpes nozīmi, Rīgas centrā atvērto dienas aprūpes centru un to, kāpēc Latvijā joprojām nepieciešamas hospisa mājas tiem, kuri dzīves noslēgumu nevar pavadīt savās mājās.
Ne tikai šļirces un atsāpināšana
Paliatīvās aprūpes mērķis ir mazināt smagi slima cilvēka simptomus un saglabāt iespējami labu dzīves kvalitāti, savukārt hospisa aprūpe paredzēta cilvēkam dzīves noslēguma posmā. Tā neaprobežojas ar medicīnisku palīdzību – cilvēkam nepieciešama gan atsāpināšana un higiēnas aprūpe, gan sociālais, psiholoģiskais un garīgais atbalsts.
“Viņš ir dzīvs līdz pēdējam elpas vilcienam,” uzsver Neimane-Nešpora.
Tas nozīmē arī šķietami pavisam vienkāršas vēlmes – apciemot dzimtās mājas, aizbraukt līdz jūrai vai pabūt kopā ar savējiem.
Silts ūdens un pilsēta aiz loga
Šopavasar bijušās “Saktas” telpās Rīgas centrā darbu sāka Latvijā pirmais hospisa aprūpes dienas centrs, kura pakalpojumu nodrošina sociālais uzņēmums “Hospiss Māja”. Tā atrašanās vieta izvēlēta apzināti, lai arī smagi slimi cilvēki paliktu pilsētvides un sabiedrības daļa.
Centrs piedāvā medicīnisko un higiēnas aprūpi, tostarp iespēju nomazgāties vannā – guloša pacienta aprūpē pat tik ikdienišķa darbība var kļūt par lielu izaicinājumu.
“Gulošs cilvēks grib siltu ūdeni, tik elementāri. Nevis apmazgāties, bet vienkārši vēl sajust uz savas ādas siltu, plūstošu ūdeni,” saka Neimane-Nešpora.
Centra atrašanās vieta ļauj cilvēku ratiņkrēslā vai pat gultā izvest ārā – līdzās ir Vērmanes dārzs un Brīvības piemineklis. Pašlaik šāds dienas centra pakalpojums nav valsts apmaksāts, bet “Saktas” centrs darbojas kā izmēģinājuma projekts ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu.
Kad aprūpe mājās nav iespējama, bet slimnīca nav īstā vieta
Viena no lielākajām problēmām, uz kuru norāda “Hospiss LV” līdzdibinātājas, ir īpašu hospisa māju trūkums Latvijā. Tās būtu dzīves noslēgumam pielāgotas vietas, kur cilvēkam ir sava telpa, privātums un iespēja būt kopā ar ģimeni.
Lai gan daudzi cilvēki vēlētos nomirt savās mājās, ne vienmēr tur iespējams nodrošināt nepieciešamo aprūpi. Neimane-Nešpora īpaši min ģimenes ar maziem bērniem, kurās tuvinieka dzīves noslēgumu mājās ne vienmēr iespējams nodrošināt visiem piemērotos apstākļos. Arī slimnīca tam ne vienmēr ir piemērota.
“Vienam ir pusdienas, un otram tajā brīdī ir agonija. Tam tā nav jābūt,” saka Neimane-Nešpora.
Tāpat viņa atklāj, ka “Hospiss LV” lielais mērķis ir izveidot hospisa māju Jūrmalā, Dzintaru prospektā 27, kur organizācijai piešķirts valsts īpašums. Pašlaik tas stacionāram nav piemērots, tāpēc ieceres īstenošanai nepieciešams finansējums.
Savukārt Zosule skaidro, ka šāda hospisa māja varētu kļūt par paraugu līdzīgu vietu izveidei arī citviet Latvijā. Tieši Jūrmalā iecere ir radīt vietu ar jūras tuvumu, lieliem logiem un dārzu, kur cilvēku var izvest ārā arī gultā un kur līdzās var palikt viņa tuvinieki.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Redzeslokā: Sabiedrība” saturu atbild AS “Radio SWH”.
