Kalsnavas arborētuma kolekcijā aug vairāk nekā 20 tūkstoši kokaugu, bet to dažādību skaits jau pārsniedz 2500. Raidījumā “Mežnīca” AS “Latvijas valsts meži” (LVM) arborētuma Kalsnavā vides projektu speciālists Gatis Teilis stāsta, kā citzemju kokaugi nonāk Latvijā, kas atklājas, gadiem vērojot to spēju pielāgoties mūsu klimatam, un ar kādiem neparastiem augiem iespējams sastapties arborētumā.
Pats vārds “arborētums” daudziem var būt svešs. Teilis skaidro, ka tā pamatā ir latīņu vārds “arbor” – koks. Vienkāršoti arborētumu var salīdzināt ar botānisko dārzu, kura galvenā bagātība ir kokaugi – koki, krūmi un liānas. Kalsnavā tos ne vien audzē, bet arī ilgstoši pēta, vērojot, kā citzemju augi pielāgojas Latvijas klimatam.
Tieši tādēļ arborētuma izveidei pirms 51 gada izraudzīta vieta ar salīdzinoši bargām ziemām. “Pētījums nav veicams vienā gadā, nav veicams arī divos gados. Tā tik tiešām ir ilglaicīga sekošana kokauga vitalitātei,” stāsta Teilis: “Mēs ar kokiem ejam roku rokā.”
Ja augs sevi pierāda, no tā iespējams iegūt pavairojamo materiālu, tāpēc arborētumu mēdz dēvēt arī par mātesaugu dārzu. Taču ne katrs mēģinājums izdodas. Piemēram, kokveida peonijai piemērotu vietu izdevies atrast tikai ar trešo mēģinājumu – ja augs neiedzīvojas, jāmeklē iemesls un jāsaprot, kas tam traucējis.
“Arborētums nav stāsts tikai par izdošanos. Ir arī daudz neizdošanos.”
Kolekcija tikmēr turpina mainīties un augt. Daļa kokaugu tiek iegādāti Latvijas kokaudzētavās, bet sēklas Kalsnavā nonāk arī starptautiskā botānisko dārzu apmaiņā – tostarp no Amerikas un Japānas. No sēklas vispirms siltumnīcā tiek izaudzēts jaunais augs, kas pēc vairākiem gadiem var nonākt arborētuma kolekcijā.
Taču, kā uzsver Teilis, būtiskākais nav tikai iespaidīgais augu skaits: “Arborētums nav tikai stāsts par skaitļiem. Tik tiešām tas ir stāsts par dažādību, par unikalitātēm, par īpašām kokaugu šķirnēm un sugām.”
Pat šķietami labi pazīstamā parastā egle Kalsnavā pārstāvēta daudzās atšķirīgās formās, bet starp neparastākiem kokaugiem sastopama burvju lazda, parūkkoks, tulpju koks un čūskegles. Dažkārt nosaukums savu jēgu pa īstam iegūst tikai tad, kad augs ieraudzīts dzīvē – parūkkoks noteiktā laikā kļūst kupls un gaisīgs gluži kā parūka, savukārt burvju lazda pārsteidz ar ļoti agru ziedēšanu, vēl pirms ziema īsti atkāpusies.
Arborētuma kolekcija nav domāta tikai pētniecībai – tā kļuvusi arī par vietu, kur kokaugu daudzveidību iepazīst apmeklētāji un skolēni. Teilis uzsver, ka mācību grāmatās ir daudz skaistu bilžu un definīciju, taču pavisam citu pieredzi dod došanās dabā. “Jo mācīties darot jau ir tā pamata būtība,” viņš saka.
Turklāt dārzs nekad nav gluži tāds pats. “Dārzs, no kura mēs izgājām vakar, šodien, ejot iekšā, būs jau atkal pavisam cits dārzs.” Vienīgi ar laiku taupīt nevajadzētu – Teilis uzskata, ka ar stundu arborētuma iepazīšanai ir stipri par maz.
“Jūs katrs, kurš arborētumā ir iegriezies uz stundu, sevi aplaupāt.”
Arī viena labākā laika Kalsnavas apmeklējumam neesot – katram gadalaikam ir savs raksturs. Rudenī mainās krāsas, ziemā var izstaigāt vai izslēpot piesnigušās takas, pavasarī dārzs mostas, bet vasarā atklājas citas kolekcijas.
“Mums nav īstā sezona un neīstā sezona. Katrai sezonai ir sava esencīte, savs īpašais, ko ieraudzīt,” stāsta Teilis. Galvenais esot nesteigties: “Dārzs nemīl steigu.”
Nesteidzīga iepazīšana ļauj ieraudzīt arborētuma galveno vērtību – ne tikai neparastus kokaugus no dažādām pasaules malām, bet arī to, kā tie mainās, pielāgojas un ilgtermiņā sevi parāda Latvijas klimatiskajos apstākļos.
“Mežnīca” ir Radio SWH TV, Radio SWH LV un Radio SWH Rock raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem apkopo meža nozares aktualitātes. Raidījuma ciklu finansē Meža attīstības fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
