Zaļā kursa jautājums pasaulē ir gana aktuāls – kas tas vispār ir un kāpēc vajadzīgs. Raidījumā “Zaļais stūris” Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors Ivars Zariņš skaidro, kas tad īsti ir zaļais kurss un kāpēc tam nav gandrīz nekāda sakara ar klimatu.
“Pats svarīgākais, ja mēs negribam būt visā šajā stāstā, visā šajā svētku pasākumā mielsts uz galda, bet tie, kas kaut kādu labumu no tā visa gūtu, mums ir jāsaprot patiesībā, kas ir zaļais kurss. Tā patiesība, kas daudziem liksies vienā brīdī paradoksāla un šokējoša, – zaļajam kursam nav gandrīz nekāda sakara ar klimatu – tas nav par klimatu. Zaļais kurss – tā ir ģeopolitika,” teic Zariņš.
“Zaļais kurss – tie ir, pirmkārt, ģeopolitiskie mērķi, kā Eiropai kļūt pašai energoneatkarīgākai, kā atbrīvoties no enrgoatkarības no tiem reģioniem, ar kuriem mums attiecības, kā mēs redzam, neveidojas, un kā radīt jaunas un modernas tehnoloģijas, ar kurām atkal varētu pelnīt – palaist jaunu tehnoloģisko trendu,” viņš turpina, “Viss šis stāsts par klimatu – vairāk tāds PR, lai nopārdotu to sabiedrībai, lai sabiedrība būtu gatava par to maksāt.”
“Tas, ko mēs pašlaik redzam, ir valstis, kuras sapratušas, ka tām tas īsti nebūs izdevīgs, ka viņām izdevīgi ir, par cik viņi atklājuši (es runāju par Ameriku) plašus naftas, gāzes resursus, viņi vienkārši racionāli rēķina un saprot, ka viņiem ar to nav īpaši jānodarbojas, ka viņi var arī turpināt citādākā veidā to visu risināt. Ne tīri pa vecam, tāpēc ka, teiksim, slānekļa visas tehnoloģijas – tas ir kaut kas jauns, agrāk nekā tāda nebija,” skaidro Zariņš.
Tomēr veidojas arī simbioze, kad “nav vairs tikai fosilie, ir atjaunojamie, veidojas speciāls “enerģijas mix”, atkal atdzimst atomenerģētika – viss kopā veidojas tādā jaunā līmenī, jauns pīrāgs,” viņš stāsta, pieminot arī hibrīdrisinājumus, kas veidosies no dažādiem resursiem – gan vēja, ūdens, atomenerģijas, gan gāzes.
