Latvijas hokeja izlase turpina gatavošanos pasaules čempionātam, taču aina nebūt nav gluda – komandā vēl valda neskaidrība par sastāvu, spēles kvalitāte svārstās, bet konkurence kļūst arvien sīvāka. Raidījumā “Vakara sporta stunda” valstsvienības galvenais treneris Harijs Vītoliņš atklāti ieskicē situāciju, kurā vēl nekas nav līdz galam skaidrs.
Pirmās pārbaudes spēles izgaismo realitāti – izlase vēl tikai meklē savu ritmu, un tas redzams arī laukumā. Uz ledus dodas spēlētāji, kuri cīnās par vietu sastāvā, bet tas ne vienmēr nozīmē augstu kvalitāti. “Tā kvalitāte nebija tanī labākajā līmenī, bet nu cīņa bija, puišiem bija pašatdeve,” atzīst Vītoliņš, skaidri norādot, ka šobrīd svarīgākais ir nevis rezultāts, bet spēja sevi pierādīt
Komanda joprojām ir procesā – pēc sezonas pārtraukuma daudziem vēl jāatgūst spēles sajūta, un tas ietekmē gan tempu, gan precizitāti. “Mēs esam sagatavošanās posmā ar sākuma posmu, nu tagad jau tuvojamies kaut kur vidus posmam,” skaidro Vītoliņš. Tomēr ar katru dienu spēlētāji arvien vairāk ieejot nepieciešamajā ritmā.
Sastāva komplektēšana tikmēr turpinās ar mainīgiem apstākļiem. Daļa hokejistu vēl tikai gaida iespēju pievienoties, citi izkrīt traumu dēļ, un skaidrības joprojām nav. “Egle (Haralds Egle – aut.) diemžēl ir traumēts,” norāda Vītoliņš, kamēr paralēli tiek gaidīta arī tādu spēlētāju kā Rūdolfa Balcera pievienošanās, kas varētu būtiski ietekmēt sastāvu.
Jo tuvāk čempionātam, jo asāka kļūst arī konkurence, un tas nozīmē arī nepatīkamus lēmumus. “Jo vairāk puišu tiek uz izlasi, jo mums ir grūtāka izvēle, bet ir lielāka konkurence,” saka Vītoliņš, faktiski apliecinot, ka līdz turnīram kādam nāksies palikt aiz svītras.
Situāciju sarežģī arī ārzemēs spēlējošo hokejistu pieejamība. NHL un citu līgu sezona vēl rit, turklāt šogad čempionāts ir vēlāk, kas pagarina gaidīšanu. “Tur ir daudz visādas blakus nianses – līgumi, pārrunas. Tam visam ir vajadzīgs laiks,” uzsver treneris, liekot saprast, ka galīgais sastāvs var tapt tikai pēdējā brīdī.
Līdz tam izlase turpina darbu uz ledus ar vienu skaidru mērķi – pacelt kvalitāti. “Mums jāuzlabo kvalitāte, individuālā meistarība, jo viss beigās izšķiras,” uzsver Vītoliņš. Tieši šajos elementos slēpjas robeža starp komandu, kas cīnās, un komandu, kas uzvar.
