Raidījumā “BB brokastis” Zieča stāsta par nedēļas nogali, kas sākas ar vienkāršu plānu – atpūsties, bet ātri vien pārvēršas notikumu virpulī. No fiziska darba talkā līdz spontāniem izbraucieniem un jau saplānotiem nākamajiem piedzīvojumiem Kuldīga virzienā – mierīgums šoreiz paliek tikai idejas līmenī.
“Mierīgas brīvdienas,” saka Zieča, bet jau nākamajā teikumā kļūst skaidrs, ka realitāte bijusi pavisam cita. Viņš atzīst, ka ticis “izvilkts uz talku”, kur darbs bijis ne pa jokam – jālabo saplīsusi laipa, jāzāģē un jātaisa kāpnes. “Tur bija saplēsta laipa lupatlēveros,” viņš skaidro, iezīmējot ne tikai darbu apjomu, bet arī situācijas raupjumu.
Tomēr ar talku viss nebeidzas – Ziečas stāstā īpaša vieta ir spontanitātei. Kāds negaidīts zvans kļūst par iemeslu doties nezināmā virzienā, un viņš to pat neapšauba. “Interesants uzdevums,” saka Zieča, piebilstot vēl precīzāk: “nezinu, kas tas nezināmais, jo tas velk.” Tieši šī attieksme arī nosaka viņa brīvdienu ritmu – plāni ātri mainās, bet piedzīvojumi viņu atrod paši.
Tikmēr kolēģi neatlaiž jautājumu par dziedāšanu, un Zieča beidzot nosprauž robežas. “Kad būs tad, ja ne uz nākamo, tad uz aiznākamo (nedēļu – aut.) točna,” viņš sola, vienlaikus paliekot savā mierīgajā tempā. “Kas lēni nāk, tas labi nāk,” piebilst Zieča, kuram parasti pieeja ir bez steigas, bet ar pārliecību.
Brīvdienu stāsts gan ar to nebeidzas – jau nākamie plāni ir kustībā. “Drīz leks,” saka Zieča par zivīm Ventā, uz kurām viņš gatavojas doties skatīties. “Piektdien es laižu uz Kuldīgu, un sestdien man ir Vecrīgas festivāls,” viņš stāsta, iezīmējot grafiku, kurā miers atkal īsti neiederas. Un tieši tas, šķiet, arī ir Ziečas stāsts – pat tad, kad viss sākas mierīgi, ilgi tas tā nepaliek.
