Raidījumā “Mežnīca” viesojas Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols, kurš skaidro, cik Latvijā vispār ir mežu, kā arī pievēršas sabiedrībā apspriestam jautājumam par mežu izciršanu. “Viena lieta ir sajūta, kāda ir, un otra lieta ir eksakti cipari, uz kuriem balstās Valsts meža dienests,” par statistiku, kas liecina to, ka cērtam mazāk nekā pieaug mežu platības, teic Ozols.
“Šobrīd meža zeme, kuru pārrauga Valsts meža dienests, kopā ir 3,44 miljoni hektāru, kas arī viss Meža reģistrā iekšā – meža zeme,” norāda ģenerāldirektors. Iepriekšējos laika periodos vidēji mežu platība ir palielinājusies par desmit līdz divdesmit tūkstošiem hektāru gadā. Sabiedrībā bieži dzirdam, ka pārāk daudz izcērt mežus, pārāk maz stāda vietā, ir daudz kailciršu, un meži būtībā izzūd.
“Viena lieta ir sajūta, kāda ir, un otra lieta ir eksakti cipari, uz kuriem balstās Valsts meža dienests. Līdz ar to vienkārši tas, ka mums ir šis pieaugums, parāda vienu faktu, ka mēs cērtam mazāk nekā pieaug,” stāsta Ozols, “Ja par to ciršanu, pēdējos piecos gados, ja mēs ņemam atkal vidēji, tad izcērt aptuveni 13,5 miljonus kubikmetru gadā.”
Viņš turpina: “Ja mēs runājam par to, ko sauc par kailcirti , Latvijā ir vidējā vienveides cirtes platība, ko mēs saucam par atjaunojošo cirti – tā ir cirte, pēc kuras mežs ir jāatjauno, ir 1,26 hektāri. Tā lielā diskusija, kāda bija, par cirsmu pēc platības, tā vispār ir 0,86 hektāri. Zinot virkni Eiropas valstu definīcijas, kādas ir pielietotas, tad iznāk tā, ka, ja pēc šādām platībām, Latvijā kailciršu vispār nav, jo tie cipari ir dažādi.” Piemēram, Vācijā kailcirte sākas no diviem hektāriem.
“Šeit, protams, ir liela diskusija, kādu definīciju katrs gribētu pielietot un ko kurš uzskata – viens par atvērumu mežā, kas veido mozaīkas struktūru mežā, cits to nosauc par kailcirti un saka, ka tas ir slikti. Ja mēs runājam par atjaunošanu, tad īstenībā – viss, ko nocērt, visu atjauno,” skaidro ģenerāldirektors.
