Raidījuma “Pietura vecākiem” ekspertiem Ingai Oliņai un Georgam Rubenim no “Centra ZIN” kāda mamma raksta, ka desmitgadīgā meita nemitīgi sevi salīdzina ar citiem – klasesbiedrenēm, draudzenēm, tāpat arī saka, ka visi citi ir labāki. Kā rīkoties vecākam šādā situācijā?
“No vienas puses tajos 10, 11, 12 gados – skaidrs, ka tas ir agrais pubertātes vecums, kurā mēs savā ziņā sastopamies ar to, ka skatāmies uz pārējiem, pielīdzinām sevi. Tas varbūt arī ir dabīgs process tiem pusaudzīšiem,” norāda Oliņa, “Ja kāds ir skatījies “Inside Out 2”, tad tur ir pusaudze, kurai pēkšņi prieka emociju pārņem trauksme.
Vēl blakus trauksmei parādās tāda emocija kā skaudība, un vēl parādās emocija – kauns, ka viņai ir kauns par to, ko par viņu padomās. Tā ir viena šī pieaugšanas procesa, iespējams, dabīgā sastāvdaļa, kur mums jāpalīdz ar atbalstu.” Viņa paskaidro, ka ar pārliecināšanu vecāks neko baigi nevarēs iesākt, jo vairs “nekotējas” pusaudzes acīs.
“Piedodiet! Tādā ziņā, ka šobrīd manu vienaudžu viedoklis ir būtiskāks un svarīgāks nekā tas, ka man mamma saka, ka tu esi visforšākā un nesalīdzini sevi. Tur jūs varat griezt to plati, cik jūs gribat.. vienalga, to vajag darīt! Tādā ziņā, ka es tepat esmu,” piebilst Oliņa, “Otrs – ir jāpavēro, vai tas neliecina par aizskarošiem komentāriem skolā, vai tas ir saistīts varbūt tiešām ar bulingu un aizskaršanu vai mobingu.
Tā arī var būt viena iespējamā škautne, kas šajā gadījumā var šādā veidā manifestēties, – ka es vairs nejūtos pārliecināta pati par sevi.” Tāpat viņa uzsver, ka nekādi nekritizē mammu, bet aicina pašķetināt, vai ģimenē ir šie salīdzinošie komentāri, piemēram, cik tad Pēterim bija? Tu tiešām šo vilksi? “Padomāt, pašķetināt, kādus tekstus, komentārus mēs jauniešiem pasakām, jo viņiem tas viss ir ļoti būtiski un svarīgi,” skaidro Oliņa.
“Viens mazs – šajā kleitā tu izskaties resna – var būt “iededzinājies” tā, ka es vairs nezinu, kā dabūt to tetovējumu ārā no savas sirsniņas un apziņas, un domām, ka es ap to “grozos”. Iespējams, tā nav bijusi mamma, bet varbūt kāds svarīgs cilvēks ir kādu komentāru izteicis, nedomājot sliktu. Tā var būt kāda omīte vai opis – gribēdams labu, pasaka kaut kādu komentāru par mūsu izskatu,” viņa rezumē.
