Vai mīti jūrniecībā vēl joprojām pastāv? Vai sievietes vieta ir arī jūrā? Kā tehnoloģijas ietekmē jūrniecību? Par to raidījumā “Prāts izglābs pasauli” Ieva Siliņa iztaujā Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Jūras akadēmijas pasniedzēju Ievu Demjanenko.
Ieva Siliņa: Kā mums ir ar jūrniecības tradīcijām Latvijā?
Ieva Demjanenko: Man ļoti gribētos atgādināt latviešiem par to, ka jūra ir tā vieta, kur mēs varam smelties enerģiju un ne tikai jūras krastā sauļojoties un skatoties romantiskas saulrietus, bet arī reāli iet un strādāt jūrā. Tā ir ļoti liela tautsaimniecības daļa, bet manā uztverē jūrniecība pēdējos gados ir mazliet zaudējusi savu popularitāti. Mūsdienās cilvēki var izvēlēties labi apmaksātas profesijas krastā, līdz ar to šādi ilgie termiņi, kad tu ej prom no mājām un strādā 4-5 mēnešus, viņiem vairs nav tik aktuāli. Bet ir jāatgādina to, ka ir daudz dažādas kompānijas un ne visas liek tev strādāt pusgadu jūrā. Tāpēc es vēl joprojām iedrošinu latviešu iet jūriņā.
Ieva Siliņa: Jūrniecībā esot jāmācās arī tādas interesantas lietas kā atšķirt mākoņus?
Ieva Demjanenko: Jā, tā nudien ir, jo meteoroloģija ir tāda liela navigācijas virsnieku mācību daļa, ko mācāmies, lai varētu prognozēt to, kādi mums būs laikapstākļi. To varam noteikt gan pēc mākoņiem, gan viļņiem, gan debesu krāsas. Kādu laiku atpakaļ tepat Rīgā no rīta varēja novērot parādību, ka debesis iekrāsojās ļoti spilgti rozā krāsā, un tas bija ļoti skaisti. Bet es kā cilvēks ar meteoroloģijas zināšanām zināju, ka mums tuvojas kaut kādi ļoti neprognozējami laikapstākļi, kas tā arī bija, jo uzreiz pēc tam sākās putenis un bija tādi netipiski laikapstākļi.
Meteoroloģija vēl joprojām ir kaut kas tāds, ko mēs vērojam un pierakstām kuģa žurnālā. Lai gan mums ir visjaunākās iekārtas, kas sūta laika prognozes, bet joprojām tajā mirklī, ka mēs atrodamies tālāk no krasta, kaut kur okeānu vidū, mums ir tomēr jāpaļaujas arī uz savām zināšanām un saviem vērojumiem. Kuģa žurnālā mēs rakstām mākoņu nosaukumus latīņu valodā. Skatāmies arī, kas notiek ar gaisa spiedienu, ar temperatūru, un tad to visu liekam kopā kā tādu puzli un mēģinām pareģot laikapstākļus.
Patiesībā klimata pārmaiņas arī ļoti daudz ietekmē laikapstākļus un mēs nevaram vairs tik vienkārši prognozēt. Tur, kur mums kādreiz bija zināms vēja virziens, tagad tas ir mainījies. Tur, kur kādreiz nebija ledus apstākļi, tagad tie ir, vai otrādāk.
Ieva Siliņa: Vai jūrniecība ir laba izvēle jaunām dāmām?
Ieva Demjanenko: Protams, sieviete jūrā ir tikpat līdzvērtīga kā vīrietis. Šobrīd ir mazāk tieši fiziskā darba daļa, jo buras vairs nav jāvelk. Mehāniķiem, protams, būs citādāk nekā klāja virsniekiem. Fiziskai sagatavotībai ir jābūt, bet ne pārāk lielā mērā un svarīgākas ir tieši prāta spējas. Mūsu stūrmaņu grupā mēs iestājāmies 20 meitenes no kopumā 120 cilvēkiem un absolvējām kādas 15 meitenes no 60 cilvēkiem. Tā ka viennozīmīgi, jūra ir arī sievietes vieta.
Vairāk klausies raidījuma ierakstā:
