Pārtikas veikalā pārmaksāt ir ļoti viegli, pat ja nepērkam neko īpaši dārgu. Ieej pēc piena, maizes un olām, bet pie kases grozā jau ir jogurts ar atlaidi, gatavās vakariņas, šokolāde, vēl viens siers un kaut kas “ja nu noderēs”. Katrs pirkums atsevišķi šķiet mazs, bet kopējā summa čekā reizēm pārsteidz.
Radio SWH dienas programmas “Tavs labākais laiks” vadītāja Madara Kivkucāne rubrikā “Dzīvot gudrāk” atgādina, ka gudra iepirkšanās nav par to, lai vienmēr pirktu pašu lētāko. Tā ir par to, lai vairāk naudas aiziet ēdienam, ko tiešām apēdīsi, nevis impulsiem, kas labi izskatījās tikai veikala plauktā.
Pārtikas budžetu sadārdzina ne tikai dārgi produkti. To sadārdzina arī dubultie pirkumi, akcijas preces bez plāna, pārāk lieli iepakojumi, spontāni našķi un produkti, kas pēc dažām dienām nonāk atkritumos. Tāpēc mērķis nav iepirkties stingri vai garlaicīgi. Mērķis ir veikalā pieņemt mierīgākus lēmumus nekā izsalkums, nogurums vai atlaides uzraksts pie plaukta.
Sāc ar to, kas jau ir mājās
Labs iepirkšanās plāns sākas vēl pirms došanās uz veikalu. Pirms ej iepirkties, paskaties, kas jau ir ledusskapī, saldētavā un skapīšos. Šīs piecas minūtes var ietaupīt vairāk nekā viena atlaide, jo tieši mājās bieži atklājas, ka rīsi jau ir, makaroni jau ir, mērce jau ir un vēl viens jogurts patiesībā nemaz nav vajadzīgs.
Īpaši vērts pārbaudīt produktus, kurus pērkam gandrīz automātiski. Tie var būt graudaugi, konservi, mērces, saldēti produkti, siers, jogurts, olas vai maize. Ja mājās jau ir līdzīgs produkts, jaunais pirkums var kļūt par lieku tēriņu vai ēdienu, kas netiek apēsts laikā.
Praktisks paņēmiens ir pirms veikala izveidot īsu “jāizlieto vispirms” sarakstu. Tajā ieraksti produktus, kas jau ir mājās un kuriem tuvojas derīguma termiņš. Tad iepirkšanās sākas nevis ar jautājumu “ko man gribas nopirkt?”, bet ar jautājumu “ko es varu pagatavot no tā, kas jau ir?”.
Plāno tuvākās trīs dienas, nevis ideālo nedēļu
Daudziem iepirkšanās plāns kļūst par sarežģītu uzdevumu, jo šķiet, ka jāizdomā visa nedēļa līdz pēdējam burkānam. Patiesībā bieži pietiek ar tuvākajām trim dienām. Ko ēdīsi vakariņās? Ko varēsi paņemt līdzi pusdienām? Kas būs ātrais variants brīdim, kad nav spēka gatavot?
Trīs dienu plāns ir pietiekami īss, lai tas būtu reāls, un pietiekami garš, lai samazinātu spontānus pirkumus. Ja zini, ka vienā vakarā būs zupa, otrā makaroni ar dārzeņiem, bet trešajā ātra maltīte no saldētavas, veikalā ir vieglāk nepirkt visu, kas vienkārši izskatās labi.
Ļoti palīdz arī viena “glābšanas maltīte” mājās. Tas var būt kaut kas vienkāršs: olas ar dārzeņiem, saldēti dārzeņi ar rīsiem, pasta ar tunci vai zupa no saldētavas. Ja šāds variants ir ieplānots, gatavās vakariņas veikalā vai ēdiena piegāde vairs nav vienīgā izeja pēc garas dienas.
Saraksts pasargā no veikala impulsiem
Pēc mājas pārbaudes un trīs dienu plāna nāk saraksts. Tam nav jābūt sarežģītam. Tas var būt telefonā vai uz papīra, galvenais, lai tas tiek izveidots pirms veikala, nevis galvā starp plauktiem, kad jau esi noguris, izsalcis vai ieraudzījis pirmās atlaides.
Sarakstu ir vērts sadalīt pa grupām: dārzeņi un augļi, piena produkti, gaļa vai zivis, graudaugi, saldētie produkti, saimniecības lietas. Šāda kārtība palīdz veikalā mazāk klīst un mazāk nonākt pie plauktiem, kur nemaz nebija jāiet. Jo ilgāk staigā bez konkrēta mērķa, jo lielāka iespēja, ka grozā nonāk lietas, kuras nebiji plānojis.
Labs papildinājums ir sadalīt sarakstu divās daļās: “vajag” un “var, ja ir laba cena”. Pirmajā daļā ir produkti, bez kuriem plānotās ēdienreizes nesanāks. Otrajā ir elastīgās lietas, piemēram, augļi, našķis, siers vai kāds papildinājums. Tas ļauj saglabāt brīvību, bet nepadara visu veikalu par atvērtu iespēju lauku.
Salīdzini cenu par kilogramu vai litru
Pie plaukta nevajadzētu skatīties tikai uz cenu par iepakojumu. Daudz godīgāk produktus palīdz salīdzināt cena par kilogramu vai litru. Mazāka cena uz etiķetes ne vienmēr nozīmē lētāku produktu, ja iepakojumā ir mazāk. Savukārt lielāks iepakojums ne vienmēr ir izdevīgāks, ja pusi vēlāk izmetīsi.
Divi jogurti, divas kafijas pakas vai divi siera gabali var izskatīties līdzīgi, bet cena par kilogramu vai litru parāda atšķirību daudz skaidrāk. Tas ir īpaši noderīgi, salīdzinot piena produktus, gaļu, zivis, graudaugus, kafiju, eļļu un saimniecības preces.
Šis nav aicinājums vienmēr izvēlēties lētāko. Dažreiz dārgāks produkts tiešām garšo labāk vai ir kvalitatīvāks. Taču, ja salīdzini līdzīgus produktus, cena par vienību palīdz saprast, par ko patiesībā maksā.
Atlaide ir laba tikai tad, ja prece jau bija vajadzīga
Atlaides var palīdzēt ietaupīt, bet tās var arī pārliecināt nopirkt lieko. Labs princips ir vienkāršs: atlaide ir laba tikai tad, ja prece jau bija vajadzīga vai tai ir skaidrs pielietojums.
Ja sarakstā ir rīsi un rīsiem ir atlaide, lieliski. Ja vajadzīgs siers vakariņām un tieši tam ir laba cena, arī labi. Taču, ja atlaide pārliecina nopirkt trešo mērci, lielu iepakojumu ar produktu, kuru reti izmanto, vai našķi, kuru nemaz neplānoji pirkt, tas nav ietaupījums. Tā ir tikai lētāka iespēja iztērēt naudu.
Īpaši uzmanīgi jāskatās uz piedāvājumiem “divi par cenu”, “otrā prece lētāk” un lielajiem iepakojumiem. Tie ir izdevīgi tikai tad, ja produktu tiešām lietosi un paspēsi apēst. Ja daļa vēlāk nonāk atkritumos, ietaupījums pazūd.
Pirms kases pārbaudi grozu
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā samazināt pārtikas tēriņus, ir groza pārbaude pirms kases. Apstājies uz minūti un paskaties, kas grozā nonācis ārpus saraksta. Izvēlies trīs lietas un pajautā sev: vai es zinu, kad šo apēdīšu vai izmantošu?
Ja atbilde ir konkrēta, piemēram, “šis būs rītdienas pusdienām” vai “šo izmantošu vakariņām ceturtdien”, prece var palikt grozā. Ja atbilde ir “gan jau kaut kad”, iespējams, to labāk nolikt atpakaļ. Tieši “gan jau” pirkumi bieži vēlāk kļūst par aizmirstiem produktiem ledusskapja aizmugurē.
Pārtikas budžetu sadārdzina ne tikai tas, ko nopērkam dārgi. To sadārdzina arī tas, ko nopērkam un pēc tam izmetam. Tāpēc groza pārbaude nav taupības sods. Tā ir iespēja vēl pirms maksāšanas izņemt no budžeta to, kas nebija vajadzīgs.
Neiepērcies ļoti izsalcis
Sen zināms, bet joprojām ļoti praktisks ieteikums: labāk neiet uz veikalu ļoti izsalkušam. Izsalkumā gandrīz viss izskatās vajadzīgs, īpaši gatavie ēdieni, smalkmaizītes, našķi un produkti, kas sola ātru risinājumu tūlītējai sajūtai.
Ja zini, ka jāiepērkas pēc darba, apēd kaut ko mazu pirms tam. Tas var būt banāns, jogurts, maizīte, rieksti vai jebkas vienkāršs, kas palīdz neieiet veikalā ar sajūtu, ka grozā jāieliek puse plaukta. Tas nav sarežģīts finanšu triks, bet tas palīdz pieņemt mierīgākus lēmumus.
Šeit svarīga ir arī noguruma ietekme. Pēc garas dienas smadzenes biežāk izvēlas ērtāko, nevis izdevīgāko risinājumu. Tāpēc saraksts, trīs dienu plāns un viena rezerves maltīte mājās palīdz tieši tajos brīžos, kad gribasspēks vairs nav labākais padomdevējs.
Gudra iepirkšanās nav tikai par zemāko cenu
Dažreiz mazāks iepakojums par nedaudz augstāku cenu ir gudrāks pirkums nekā liels iepakojums, kura daļa sabojāsies. Dažreiz dārgāks produkts ir jēdzīgs, ja to tiešām apēdīsi un tas aizstāj spontānu ēdiena piegādi vai gatavās vakariņas. Tāpēc pārtikas budžetā svarīga nav tikai zemākā cena. Svarīgi ir arī tas, vai pirkumam ir plāns.
Pirms nākamā veikala apmeklējuma pārbaudi, kas jau ir mājās, izveido trīs dienu ēdienreižu plānu un sarakstu. Veikalā salīdzini vismaz trīs produktiem cenu par kilogramu vai litru, nevis tikai cenu par iepakojumu. Pirms kases izvēlies trīs lietas, kas nebija sarakstā, un pajautā sev, vai zini, kad tās apēdīsi vai izmantosi.
Gudra iepirkšanās sākas nevis ar aizliegumu, bet ar skaidrāku izvēli. Jo vairāk naudas aiziet ēdienam, ko tiešām apēdīsi, jo mazāk tās pazūd impulsos, kuri labi izskatījās tikai veikala plauktā.
“Dzīvot gudrāk” ir finanšu padomu radio rubriku un rakstu cikls, kurā Radio SWH ētera personības vienkārši un saprotami skaidro ikdienišķas finanšu situācijas, dalās pieredzē un sniedz praktiskus padomus gudrāku lēmumu pieņemšanai. Radio rubriku un rakstu ciklu “Dzīvot gudrāk” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
