Apģērbu pērkam arvien vairāk, valkājam arvien mazāk, bet tekstila atkritumu apjoms pieaug. Ilgtspējīga tekstila eksperte Dace Akule Radio SWH un Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” skaidro, kāpēc šajā stāstā nav melnbaltu atbilžu un ko katrs var darīt savā ikdienā.
Apģērbs mūsdienās ir kļuvis pieejamāks nekā jebkad agrāk – jaunas kolekcijas parādās teju nepārtraukti, cenas vilina, un impulsa pirkums bieži šķiet nevainīgs. Taču aiz pilnajiem skapjiem un ierastās sajūtas “nav, ko vilkt” slēpjas jautājums, kas skar arī vidi: cik lielu cenu par šo ērtību samaksājam ārpus veikala sienām?
Runājot par ātro modi, nav vienas pareizas atbildes, un nav arī pamata šo tēmu zīmēt melnbaltās krāsās. Ilgtspējīga tekstila eksperte Dace Akule uzsver, ka ātrā mode nav automātiski sinonīms sliktai kvalitātei vai viennozīmīgi “ļaunumam”. Arī šajā segmentā gadās apģērbi, kas kalpo gadiem, tomēr būtiska atšķirība slēpjas ražošanas ātrumā, jo spiediens regulāri piedāvāt ko jaunu nozīmē, ka nereti tiek upurēta kvalitāte.
Bieži vien ātrā mode tiek pielīdzināta lētam apģērbam, tomēr arī tas ne vienmēr ir precīzi. Cena pati par sevi nepasaka, cik ilgi apģērbs tiks valkāts un vai tas pildīs savu funkciju ilgtermiņā. Tieši apģērba lietošanas ilgums ir viens no būtiskākajiem aspektiem, vērtējot tā ietekmi uz vidi.
Kāpēc pērkam vairāk, nekā patiesībā vajag
Sarunā izskan, ka liela daļa pirkumu notiek emociju vadīti. Akcijas, sezonāli piedāvājumi, svētku tematika un vēlme sevi apbalvot pēc saspringta perioda veicina spontānu iepirkšanos. Skaistām lietām ir grūti pateikt “nē”, pat ja vēlāk tās tiek uzvilktas vien pāris reizes vai vispār paliek skapī.
Eksperte norāda, ka pētījumi rāda – daļa apģērbu mūsu skapjos pat neredz dienasgaismu. Ne vienmēr tāpēc, ka tie būtu sliktas kvalitātes, bet tāpēc, ka pirkumi nav līdz galam pārdomāti, nav saderīgi ar pārējo garderobi vai vienkārši tiek aizmirsti. Tāpēc viens no praktiskākajiem soļiem ir apzināta pauze pirms pirkuma, uzdodot sev vienkāršus jautājumus – cik bieži šo apģērbu valkāšu un ar ko to kombinēšu.
Vienlaikus pastāv uzskats, ka videi draudzīgs apģērbs ir pieejams tikai turīgajiem, taču intervijā uzsvērts, ka ilgtspēja nav tikai konkrētu zīmolu vai cenu jautājums. Lietoto apģērbu veikali, apģērbu labošana, pašu darināšana un mazāks, bet pārdomātāks skapis ir veidi, kā samazināt patēriņu, nemainot dzīves kvalitāti.
Kas notiek ar apģērbu pēc tam, kad to vairs nevalkājam
Nozīmīga problēmas daļa ir neredzama – gan tas, kā apģērbs tiek ražots, gan tas, kas ar to notiek pēc lietošanas. Ražošana bieži notiek ārpus Eiropas, kur vides un sociālie standarti var būt zemāki, savukārt patērētājs šo ķēdes daļu ikdienā neredz.
Apģērba dzīve nebeidzas brīdī, kad tas vairs netiek vilkts. Lineārais modelis – nopirkt, palietot, izmest – Eiropā vairs netiek uzskatīts par pieņemamu. Tāpēc arvien lielāka nozīme tiek piešķirta tekstila šķirošanai un aprites ekonomikai, kur materiāli tiek atkārtoti izmantoti vai pārstrādāti. Tomēr arī šeit kvalitātei ir izšķiroša nozīme, jo sliktāks apģērbs, jo mazāk iespēju tam atrast jaunu pielietojumu.
Sarunā tika akcentēts arī patērētāju arguments “ko gan es viens varu ietekmēt”, uz ko atbilde ir vienkārša – katrs pirkums ir signāls ražotājam. Patērētāju izvēles summējas, un tieši tās nosaka, kuri ražotāji un prakses turpinās pastāvēt.
Paralēli patērētāju paradumiem notiek arī sistēmiskas pārmaiņas Eiropas līmenī. Tiek veidoti noteikumi, kas paredz augstākus kvalitātes standartus tekstila precēm un lielāku ražotāju atbildību par apģērba dzīves ciklu. Kā viens no nākotnes risinājumiem intervijā minēts arī tekstila depozīta sistēma. Tie būtu gudri konteineri, kuros apģērbs tiek izvērtēts pēc kvalitātes un materiāla, ar mērķi veicināt atkārtotu izmantošanu un pārstrādi.
Secinājums ir skaidrs. Runa nav par aizliegumiem vai moralizēšanu, tā ir par izpratni un apzinātām izvēlēm, kas sākas katra cilvēka skapī un kopā veido lielāku ietekmi uz vidi.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
