Alga saņemta, rēķini samaksāti un nekas īpaši dārgs nav nopirkts. Tomēr pēc dažām nedēļām konta atlikums ir ievērojami mazāks, nekā gaidīts. Rodas jautājums – kur nauda palika, ja nav bijis ne liela remonta, ne ceļojuma, ne cita ārkārtēja pirkuma?
Atbilde bieži meklējama nevis vienā lielā maksājumā, bet daudzos ikdienas tēriņos. Kafija pa ceļam, pusdienas ārpus mājas, ēdiena piegāde vakarā, stāvvieta, neliels pirkums internetā un automātiskie abonementu maksājumi katrs atsevišķi var šķist nenozīmīgi. Taču mēneša laikā tie izveido summu, kuru ikdienas steigā ir viegli nepamanīt.
Aleksis Vilciņš rubrikā “Dzīvot gudrāk” aicina izmēģināt vienkāršu eksperimentu – septiņas dienas dzīvot ierastajā ritmā, bet pierakstīt pilnīgi visus izdevumus. Tas nav taupības maratons vai mēģinājums uz nedēļu sev visu aizliegt. Mērķis ir iegūt godīgu priekšstatu par saviem finanšu paradumiem.
Izvēlies pēc iespējas ierastāku nedēļu
Tēriņu pārskatīšanai vislabāk izvēlēties nedēļu, kas atspoguļo tavu parasto ikdienu. Ja tajā paredzēts ceļojums, liela jubileja, remonts vai citi neierasti izdevumi, rezultāts var būt grūtāk salīdzināms ar pārējā mēneša tēriņiem.
Svarīgi arī apzināti nemainīt savu uzvedību tikai tāpēc, ka esi sācis pierakstīt izdevumus. Ja parasti pērc kafiju pa ceļam uz darbu, nav nepieciešams no tās atteikties, lai gala summa izskatītos labāka. Tādā gadījumā pārskatīšana parādīs īslaicīgu taupības režīmu, nevis tavus patiesos ieradumus.
Šajā posmā nekas vēl nav jālabo. Vispirms ir jāierauga, kas ar naudu notiek ikdienā.
Pieraksti pilnīgi visus tēriņus
Lielie maksājumi parasti ir viegli pamanāmi. Cilvēks zina, cik maksā mājoklis, komunālie pakalpojumi, kredīts vai degviela. Daudz vieglāk ir aizmirst vairākus pirkumus par dažiem eiro.
Tādēļ septiņu dienu pārskatā jāiekļauj arī:
- kafija, uzkodas un pusdienas;
- sabiedriskais transports un stāvvietas;
- pārtikas un ēdiena piegādes;
- nelieli pirkumi internetā;
- aplikācijas un digitālie pakalpojumi;
- maksājumi skaidrā naudā;
- spontāni pirkumi par “tikai dažiem eiro”.
Pierakstam nav jābūt sarežģītam. Var izmantot telefona piezīmes, papīra lapu, izklājlapu vai budžeta plānošanas lietotni, piemēram, Money Tracker by Spendee. Maksājumus var pārskatīt arī bankas lietotnē, taču tad jāatceras atsevišķi atzīmēt skaidrā naudā veiktos pirkumus.
Svarīgākais nav izvēlētais rīks, bet tas, lai izdevumi tiešām tiktu fiksēti. Visērtāk to izdarīt uzreiz pēc pirkuma vai vienā noteiktā laikā katru vakaru.
Sagrupē izdevumus dažās saprotamās kategorijās
Septiņu dienu tēriņu pārskatīšanai nav jākļūst par sarežģītu grāmatvedības uzdevumu. Pārāk detalizēta sistēma var ātri radīt vēlmi visu pārtraukt.
Sākumā pietiek ar dažām vienkāršām kategorijām:
- pārtika mājām;
- ēšana un dzērieni ārpus mājas;
- transports;
- mājoklis un rēķini;
- abonementi;
- izklaide;
- spontānie pirkumi;
- citi izdevumi.
Kategorijas var pielāgot savam dzīvesveidam. Ja regulāri tiek tērēts mājdzīvniekam, bērnu nodarbībām, sportam vai kādam vaļaspriekam, šiem izdevumiem var izveidot atsevišķu sadaļu.
Mērķis nav katru maksājumu ievietot teorētiski perfektā ailē. Svarīgāk ir nedēļas beigās skaidri redzēt, kuras tēriņu grupas aizņem lielāko daļu naudas.
Pie pirkuma atzīmē arī tā iemeslu
Summa pati par sevi ne vienmēr izskaidro, kāpēc nauda tika iztērēta. Tāpēc pie pirkuma vari pievienot vienu īsu atzīmi, piemēram, “vajadzēja”, “gribējās”, “ērtībai” vai “automātiski”.
Šāds neliels papildinājums var atklāt vairāk nekā pati pirkuma cena. Piemēram, regulāra ēdiena pasūtīšana var nebūt saistīta ar vēlmi sevi palutināt, bet gan ar to, ka vakariņas nav iepriekš izplānotas. Savukārt kafija ārpus mājas var būt apzināti izvēlēts ikdienas prieks, no kura cilvēks nemaz nevēlas atteikties.
Tēriņu pārskatīšanas mērķis nav sadalīt pirkumus labajos un sliktajos. Daudz vērtīgāk ir saprast, kuri izdevumi sniedz patiesu vērtību un kuri rodas ieraduma, steigas vai garlaicības dēļ.
Nedēļas beigās izvērtē rezultātu bez pašpārmetumiem
Kad septiņas dienas ir pagājušas, saskaiti kopējos izdevumus un summu katrā kategorijā. Šajā brīdī svarīgi nesākt sevi vainot par katru kafiju, piegādi vai spontāno pirkumu.
Labāk pievērs uzmanību tam, kura summa tevi pārsteidza, kurā kategorijā iztērēji vairāk, nekā biji domājis, un kuri pirkumi patiešām bija vērtīgi. Padomā arī, vai kādi izdevumi radušies galvenokārt steigas, ērtības vai iepriekšējas plānošanas trūkuma dēļ.
Viena nedēļa vēl nesniedz pilnīgu priekšstatu par visu mēnesi. Tomēr tā var atklāt atkārtojošos paradumus, kurus līdz šim neesi pamanījis.
Salīdzini savu priekšstatu ar faktisko summu
Pirms rezultātu apkopošanas vari pierakstīt, cik, tavuprāt, nedēļā iztērē pārtikai, pusdienām, transportam un spontāniem pirkumiem. Pēc tam šo minējumu salīdzini ar faktisko summu.
Atšķirība var būt vērtīgāka par pašu tēriņu apjomu. Ja šķita, ka pusdienām ārpus mājas iztērē aptuveni 25 eiro nedēļā, bet pieraksti parāda 55 eiro, ir atrasta konkrēta budžeta pozīcija, kuru turpmāk iespējams plānot precīzāk.
Personīgo finanšu plānošanā labāk balstīties reālajā situācijā, nevis priekšstatā par to, cik vajadzētu tērēt. Tikai redzot faktiskos skaitļus, iespējams pieņemt apzinātus lēmumus.
Izvēlies vienu konkrētu paradumu, ko mainīt
Pēc izdevumu pārskatīšanas var rasties vēlme vienlaikus atteikties no ēdiena piegādēm, kafijas, izklaides, abonementiem un visiem spontānajiem pirkumiem. Tomēr pārāk krasas pārmaiņas parasti ir grūti ievērot ilgtermiņā.
Labāk izvēlēties vienu konkrētu un izpildāmu soli. Piemēram:
- divas dienas nedēļā paņemt pusdienas līdzi uz darbu;
- noteikt mēneša limitu ēdiena piegādēm;
- pirms spontāna pirkuma nogaidīt līdz nākamajai dienai;
- noteikt nedēļas summu kafijai vai izklaidei;
- ieplānot vienu dienu nedēļā bez spontāniem pirkumiem.
Izmaiņai jābūt pietiekami konkrētai, lai pēc mēneša varētu novērtēt rezultātu. Apņemšanos “turpmāk tērēšu mazāk” ir grūti pārbaudīt, bet noteikumu “ēdienu pasūtīšu ne vairāk kā vienu reizi nedēļā” – daudz vieglāk.
Svarīgi izvēlēties nevis to paradumu, kas izskatās visiespaidīgākais, bet to, kuru reāli iespējams mainīt savā ikdienā.
Atkārto tēriņu pārskatīšanu pēc mēneša
Pirmā tēriņu pārskatīšana parāda sākuma punktu. Atkārtojot to pēc mēneša, iespējams novērtēt, vai izvēlētā pārmaiņa ir ietekmējusi ikdienas izdevumus un vai to bijis ērti ievērot.
Salīdzinot abas nedēļas, nevajadzētu skatīties tikai uz kopējo summu. Iespējams, izdevumi nav ievērojami samazinājušies, bet nauda izmantota apzinātāk. Varbūt mazāk iztērēts nejaušiem pirkumiem, bet vairāk iztērēts aktivitātei, kas patiešām sagādā prieku.
Personīgais budžets nav sacensība par mazāko iespējamo tēriņu summu. Tā uzdevums ir palīdzēt saprast, vai nauda tiek izmantota atbilstoši cilvēka vajadzībām, iespējām un prioritātēm.
Nauda parasti nepazūd mistiski. Tā pakāpeniski aiziet daudzos ikdienas maksājumos, kuriem atsevišķi nepievēršam uzmanību. Septiņu dienu tēriņu pārskatīšana var būt pietiekams sākums, lai šos paradumus ieraudzītu un pieņemtu apzinātākus lēmumus.
“Dzīvot gudrāk” ir finanšu padomu radio rubriku un rakstu cikls, kurā Radio SWH ētera personības vienkārši un saprotami skaidro ikdienišķas finanšu situācijas, dalās pieredzē un sniedz praktiskus padomus gudrāku lēmumu pieņemšanai. Radio rubriku un rakstu ciklu “Dzīvot gudrāk” finansē Mediju atbalsta fonds. Par raidījuma saturu atbild AS “Radio SWH”.
