Apkures rēķini ziemā mēdz uzkāpt ļoti strauji, tādēļ Radio SWH un Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar fizikas skolotāju un Fizmiks projekta vadītāju Raiti Streiču meklē atbildi uz praktisku jautājumu – vai bargā salā var taupīt siltumenerģiju, jūtoties komfortabli un silti.
Raitis Streičs uzreiz atgādina pamatu, ko fizika nemaina – “siltums vienmēr plūst no tās vietas, kur ir lielāka temperatūra, uz to vietu, kur ir zemāka temperatūra”. Tāpēc, pēc viņa teiktā, mēs varam darīt divas lietas: aizturēt siltumu, lai tas neaizplūst, un pievadīt to pēc iespējas efektīvāk.
Kā noturēt siltumu, ja ārā ir mīnus un mājās gribas komfortu
Raidījumā vairākkārt izskan doma, ka siltums aizplūdīs jebkurā gadījumā, pat ja māja ir labi siltināta. Atšķirība ir ātrumā. Raiti Streiču interesē “cik strauji tas siltums aizplūst”, un viens no galvenajiem faktoriem ir temperatūras starpība. Jo lielāka starpība, jo ātrāk siltums “gāžas” ārā.
Tas attiecas arī uz iekšējo komfortu. Ja telpās gribam nevis 20, bet 24 grādus, mēs palielinām starpību vēl par dažiem grādiem, un par to būs jāmaksā ar ātrākiem siltuma zudumiem. Savukārt vasarā process vienkārši apgriežas, ja ārā kļūst karstāks par to, ko gribam iekštelpās, siltums nāk iekšā. Eskperts nosauc biežu kļūdu karstā laikā: vērt vaļā logus dienā, cerot, ka māja atdzisīs. Viņš uzsver, ka īpaši labi siltinātā mājā karstumā labāk “turēt ciet durvis, turēt ciet logus un sargāties no karstuma”, bet vēdināšanai izmantot brīdi, kad ārā tiešām ir vēsāks.
Par vēdināšanu ziemā Raitis Streičs runā praktiski. Ja mērķis būtu tikai saglabāt siltumu, varētu “taisīt visus caurumus ciet”, bet ventilācija ir vajadzīga svaigam gaisam, mitrumam un komfortam. Tāpēc viņš iesaka vēdināt īsi un intensīvi, nevis turēt logu pavērtu ilgi. Kā viņš saka, logu “atvēršana uz augšu”, vēdinot nav efektīva. Labākais iespējamais risinājums ir rekuperācijas sistēmas, jo tās ļauj vēdināt, nezaudējot tik daudz siltuma.
Ko vari izdarīt jau šajā ziemā, nemainot visu māju
Siltināšana ir lielais risinājums, bet ne vienmēr ātri izdarāms, īpaši daudzdzīvokļu mājās. Tāpēc raidījumā daudz uzmanības ir ikdienas lietām, kas palīdz “savākt” un “noturēt” to siltumu, par kuru jau tāpat maksājam.
1) Neaizmirsti radiatoru “higiēnu” un netraucē siltumam ieplūst telpā.
Eksperts atgādina, ka radiatoriem jābūt darba kārtībā, piemēram, apkures sezonas sākumā var būt vajadzīga atgaisošana. Viņš piemin arī putekļus, īpaši radiatoros, kuros gaiss plūst cauri un tie darbojas kā “skurstenis”. Ja tie ir pilni ar putekļiem, siltums telpā nonāk sliktāk. Tāpat viņš uzsver, ka radiatoru nevajag aizkraut ar mēbelēm vai aizsegt ar platiem aizkariem – citādi “sildīs sienu”, bet telpā siltums ienāks krietni mazāk.
2) Mazs, bet reāls knifs – atstarojošs slānis aiz radiatora.
Raitis Streičs min iespēju aiz radiatora pie sienas pielikt atstarojošu elementu, piemēram, plānu folijas kārtiņu. Ideja ir vienkārša – daļa siltuma, kas citādi aizietu sienā, tiek atstarota atpakaļ telpā. Viņš uzsver, ka pats to nav mēģinājis, bet “izmisuma situācijā” tā var būt metode, ko pamēģināt.
3) Aizkari un logi – ar vienu “bet”.
Tautas metodes, piemēram, logu līmēšana, blīvgumijas vai biezāki aizkari, var dot efektu, īpaši, ja caur spraugām jūtami velk gaisu. Raitis Streičs atgādina, ka gaisa plūsma ir viens no “labākajiem” veidiem, kā siltums aiziet prom, tāpēc pat vienkāršs risinājums var palīdzēt, ja nav iespējas uzreiz nomainīt logus. Vienlaikus viņš iesaka gudri izmantot sauli: dienā, kad spīd saule, aizkarus labāk atvērt, lai siltums tiek iekšā, bet naktī tos var aizvērt. Un svarīgi, lai aizkari neaizsedz radiatoru, jo tie parasti ir zem loga.
4) Temperatūras pazemināšana strādā, bet nav “viena formula visiem”.
Ainārs Rutkēvičs jautā, vai ietaupīt palīdz temperatūras pazemināšana par vienu vai diviem grādiem. Raitis Streičs atbild, ka efekts būs, un piemin klasisko teicienu: samazinot par vienu grādu, patēriņš var samazināties apmēram par 5 procentiem, bet tas ir vidēji un atkarīgs no apstākļiem, mājas konstrukcijas un āra temperatūras.
5) Sildītāju mīti – jauda nepasaka, cik “dārgi” tas būs.
Viens no interesantākajiem raidījuma blokiem ir par elektriskajiem sildītājiem. Raitis Streičs skaidro, ka mehānisms ir vienkāršs: “Cik elektroenerģiju patērējam, tik arī saņemam siltumu. Viens pret vienu.” Tāpēc vecs eļļas radiators var būt tikpat efektīvs kā jauns. Jauda vairāk pasaka, cik ātri sildītājs spēs telpu uzsildīt, nevis to, ka tas obligāti patērēs vairāk ilgtermiņā. Ja telpa sasniedz iestatīto temperatūru, termostats sildītāju izslēdz.
Viņš arī piemin atšķirības tajā, kā siltums tiek piegādāts: pūtējs var palīdzēt, ja konkrētā brīdī salst rokas pie klaviatūras, vai ja siltumu vajag “tieši virsū” terasē, bet kopējā loģika nemainās – reklāmās var stāstīt dažādi, taču elektriskajos sildītājos atšķirības bieži ir niansēs, ne brīnumefektā.
6) Neslēgā sildītāju haotiski, un nebaidies samazināt temperatūru, ja esi prom.
Raitis Streičs kā biežu kļūdu min sildītāju slēgāšanu ar domu “ātri sasildīsim, izslēgsim, ietaupīsim”. Lai telpa būtu patiešām komfortabla, ir jāuzsilda arī sienas un grīda. Ja apkārtējās virsmas nav sasilušas, telpa šķiet vēsa pat tad, ja gaiss šķiet silts.
Vienlaikus viņš tieši pasaka arī pretējo tam, ko daudzi domā. Ja uz ilgāku laiku dodies prom un vari samazināt apkuri jeb temperatūru telpā, tad to ir jādara, jo pēc tam piesildīt telpu nebūs dargāk, kā uzturēt to siltu ilgtermiņā. Svarīgākais ir rēķināties ar inerci un laicīgi atjaunot komforta temperatūru, nevis mēģināt to izdarīt pusstundu pirms atgriešanās.
7) Mazais “gudrais” rīks – jaudas mērītājs un vienkārša automatizācija.
Raitis Streičs iesaka praktisku lietu tiem, kurus biedē elektroierīču patēriņš – jaudas mērītājs, ko var pieslēgt pie Wi-Fi. Telefonā var redzēt patēriņu pa dienām, un var saprast, cik konkrēts sildītājs patiesībā “apēd”. Viņš apraksta arī pavisam vienkāršu scenāriju. Nopirkt eļļas radiatoru, pieslēgt caur mērītāju un uzlikt, lai tas ieslēdzas, piemēram, pirms atnāc mājās. Tas palīdz gan komfortam, gan sapratnei par patēriņu.
Sarunas beigās Raitis Streičs piebilst vēl vienu praktisku domu: “Ja neatceries visus padomus, vari izmantot arī tehnoloģijas un pajautāt padomu, aprakstot savu situāciju un mājokli, lai saņemtu idejas, ar ko sākt.”
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
