Mūziķe, dziesmu autore, grupas “Astro’n’out” soliste un arī grāmatas “Piezīmes uz šaubu malām” autore Māra Upmane-Holšteine raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” atminas to brīdi, kad sev noticējusi kā mūziķei. “Pirmo reizi mana dziesma skan, un tad es guvu ticību, noticēju, ka – jā, es drīkstu,” atceras Upmane-Holšteine.
Viens konkrēts brīdis sevis noticēšanai nav bijis, atzīst dziedātāja, – tie bijuši vairāki momenti, kas pastūmuši un likuši saprast, ka varētu kaut kas izdoties. “Tomēr ir tas viens lūzuma punkts, un tas lūzuma punkts laikam bija brīdī, kad es sarakstīju dziesmu kā mājasdarbu no Adriana Kukuvasa iedotu – ar viņa sievastēva dzejas vārdiem uzrakstīt dziesmu,” atminas mūziķe.
“Man likās – es taču neesmu komponiste, kādu es varu vēl sarakstīt dziesmu, kas tas tāds vispār? Es biju satraukusies par šo mājasdarbu, man tas reizē likās aizraujošs un vai tad tā drīkst, bet es mājās mēģinu, jo tas taču ir mājasdarbs. Beigās es biju vienīgā, kas bija izpildījusi šo mājasdarbu apzinīgi,” viņa stāsta, piebilstot, ka Kukuvass dziesmu atzinis par labu esam, un vēlāk tā tikusi izpildīta audzēkņu koncertā.
“Tas kļuva jau par īstu priekšnesumu, un pirmo reizi mana dziesma skan, un tad es guvu ticību, noticēju, ka – jā, es drīkstu. Faktiski, tas ir interesants moments, ka es laikam vienmēr gaidīju to atļauju, jo man vienmēr likās, ka nedrīkst. Ja tev nav izglītība – nedrīkst, ja tu neesi komponists – nedrīkst, ja tu neesi literāts – nedrīkst,” aizdomājas dziedātāja.
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
