Žurnālists Ainārs Rutkēvičs izjautā Rīgas mēru Vilni Ķirsi par izmaiņām Rīgas Domes Ārtelpu un mobilitātes departamentā, zemes gabalu atgūšanu pašvaldības īpašumā un uzlabojumiem traumatoloģijas pacientu aprūpē, kā arī Rīgas Dzemdību namā.
Šonedēļ pirmdien Rīgas Domes Ārtelpu un mobilitātes departamentā KNAB veica kriminālprocesuālās darbības. Tagad savu amatu ir zaudējis šī departamenta vadītājs Jānis Vaivads. Vai varat ko vairāk pastāstīt par to, kas tur ir noticis?
Man šobrīd nav vairāk informācijas kā tas, kas ir minēts publiskajā telpā. Skaidrs ir tas, ka tas nav saistīts ar Vaivoda kunga tiešajiem darba pienākumiem departamentā un tas nav saistīts ar pagājušās vasaras skandāliem. Ceram tuvākajā laikā uzzināt kaut ko vairāk. Vaivoda kungs neatgriezīsies departamenta vadītāja amatā un tiek vērtēta iespēja vispār pārskatīt darba attiecības ar viņu. Oficiāli šobrīd viņš ir atvaļinājumā un kamēr KNAB nav noteicis konkrētu drošības līdzekli, piemēram, tuvoties darba vietai vai tamlīdzīgi, tikmēr šīs darba attiecības nav tik vienkārši pārtraukt. Šobrīd par departamenta pienākumu izpildītāju ir nozīmēta Rudīte Reveliņa un visdrīzāk tiks sludināts atklāts konkurss.
Pagājušogad jūs teicāt, ka dēļ visas tās ņemtes ap Ārtelpas un mobilitātes departamentu ļoti daudzi no ielu remonta projektiem palika neīstenoti un daudz naudas, kas bija paredzēts, palika neapgūta. Vai šobrīd arī ir šādas bažas un bailes par to?
Šobrīd process virzās uz priekšu. Apmēram trešdaļai ir izsludināts iepirkumu konkurss uz 19 ielu sakārtošanu, bet arī šeit ir dažādi izaicinājumi. Šobrīd būvnieki ķer jebkuru pasūtījumu, jo Euribor pieauguma dēļ ir samazinājušies būvniecības apjomi. Līdz ar to ir ļoti agresīva konkurence, viens otru pārsūdz un tas ievelk procesu laikā. Izaicinājums ir arī tas, ka mēs plānojam šim aizņemties finansējumu no valdības, bet valdība vēl nav apstiprinājusi noteikumus kā šī aizņemšanās notiks.
Pagājušajā nedēļā divās sēdēs pēc kārtas neizdevās savākt kvorumu, lai varētu izpildīt ģenerālprokurora uzdevumu Rīgas domei atgūt atpakaļ pašvaldības īpašumā 22 zemes gabalus pie lidostas Rīga.
Šo zemes gabalu pārdošana notika mana priekšgājēja Staķa kunga laikā pirms diviem gadiem un prokurors uzskata, ka pārdošanas procesā netika ņemts vērā tas, ka lidosta un Satiksmes ministrija ir vairākkārt izteikusi nepieciešamību pēc šīs zemes. Ģenerālprokurors mums atsūtīja vēstuli ar lūgumu, ka šī zeme nav pārdodama tālāk un ir jāatstāj pašvaldības īpašumā. Šāds ģenerālprokurora lūgums ir ar likuma spēku un to nevar nepildīt, tāpēc es šo jautājumu liku domes sēdes darba kārtībā. Mani arī ļoti nepatīkami pārsteidza tas, ka vairākums deputātu vienkārši nepiedalījās balsojumā un līdz ar to nebija kvorums. Tie, kas nebalsoja vispār, bija Progresīvie, Saskaņa un Krievu savienība. No pārējām partijām vismaz pa kādam deputātam piedalījās. Es uzskatu, ka šis ir tiesiskuma balsojums un katrs deputāts pats atbildīgs par savu balsojumu. Un katram pašam ir jāspēj atbildēt, kāpēc viņi uzskata, ka ģenerālprokurora lūgumu var nepildīt.
Pagājušajā nedēļā parādījās ziņa, ka Veselības ministrija ir vērsusies pie Rīgas pašvaldības ar aicinājumu būtiski mainīt traumatoloģijas pacientu aprūpi galvaspilsētā un arī apšaubot Rīgas Dzemdību nama atbilstību mūsdienu prasībām. Par ko ir šis stāsts un kādas tur ir konsekvences?
Man ir bijušas jau divas sarunas ar Veselības ministru Abu Meri kungu. Viņa un ministrijas redzējums ir tāds, ka labajā krastā ir Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, kurai nav sava dzemdniecības bloka, lai gan parasti šādām klīniskās universitātes slimnīcām ir dzemdniecības bloks. Tāpēc būtu nepieciešama sadarbība un varbūt pat integrācija starp Dzemdību namu, kurš pieder pašvaldībai, un slimnīcu. Turpināsim sarunas un meklēsim variantus.
Savukārt kreisajā krastā runa ir par Rīgas 2.slimnīcu. Ministrijas viedoklis ir attīstīt Stradiņus un šo pakalpojumu pārcelt uz Stradiņiem. Ministrija kopā ar Nacionālo veselības dienestu piešķir iestādēm kvotas un var izlemt šīs kvotas pārcelt uz Stradiņiem un Rīgai vairs nebūs finansējuma šim pakalpojumam. Ministra ierosinājums ir veidot tādu kā aprūpes slimnīcu, paliatīvās aprūpes slimnīcu un pašvaldībai vairāk koncentrēties uz šo. Par šo bloku arī noteikti runāsim. Galvenais ir lai pacients no tā iegūst, ja viņam būs labāks pakalpojums.
Vairāk klausies raidījuma “Saka Rīga” ierakstā:
