Atkritumu šķirošana daudziem joprojām šķiet sarežģīta. Nereti liekas, ka tai vajag vairāk vietas, vairāk laika un lielāku piepūli. Radio SWH un Radio SWH TV raidījumā “Mainās visas papardes” žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar kolēģi un šķirošanas entuziasti Sandu Dejus par šo tēmu runā mierīgi un praktiski, bez panikas un bez pārmetumiem.
Raidījumā saruna par atkritumu šķirošanu veidojas no ļoti ikdienišķām situācijām. No tā, kā šķirot nelielā dzīvoklī, ko darīt ar bioloģiskajiem atkritumiem un kāpēc daudziem šķiet, ka šķirošana prasa pārāk daudz piepūles. Tieši šīs sadzīviskās detaļas kļūst par pamatu sarunai par to, kā šķirošanu padarīt vienkāršāku un saprotamāku ikdienā.
Kā šķirot ikdienā, pat ja virtuve ir maza
Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nešķiro, ir pārliecība, ka mājās tam vienkārši nav vietas. Sarunā vairākkārt izskan doma, ka šķirošana drīzāk ir paradumu, nevis telpas jautājums. Arī nelielā dzīvoklī iespējams atrast risinājumu, piemēram, zem plaukta, skapītī vai citā ērtā vietā, neveidojot atsevišķu atkritumu zonu.
Sanda Dejus uzsver, ka šķirošanai nav jānozīmē pieci maisi virtuvē un pastāvīga neērtība. Ikdienā pietiek ar dažiem pamata atkritumu veidiem, bet pārējais atrisinās dabiski. Daļu atkritumu var aizvest pa ceļam, dodoties uz veikalu vai citās ikdienas gaitās. Šķirošana ar laiku kļūst par rutīnu, nevis par atsevišķu projektu, kam īpaši jāsaņemas.
Tieši šī pieeja, nepārspīlēt un nepārslogot sevi, raidījumā izskan kā viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem, lai šķirošana vispār notiktu.
Kāpēc nav jābaidās ne no smakām, ne no tā, ka “tāpat visu samet kopā”
Bioloģisko atkritumu šķirošana pilsētā daudziem šķiet visgrūtākā. Bieži tiek minētas bažas par smakām, konteineru apgāšanu vai pat žurkām. Raidījumā gan tiek uzsvērts, ka šādi gadījumi parasti nav ikdienas norma, bet drīzāk atsevišķi precedenti. Tajā pašā laikā infrastruktūra pamazām attīstās, un parādās risinājumi, kas mazina šīs problēmas.
Sarunā tiek skarts arī viens no izplatītākajiem mītiem, ka atkritumus beigās tāpat sabērs vienā kaudzē. Sanda Dejus raidījumā skaidro, ka atkritumu šķirošana ir arī ekonomisks process, jo apsaimniekotājiem ir izdevīgi saņemt sašķirotus atkritumus. Tikai pēc šķirošanas tie iegūst vērtību.
“Samest visu kopā nevienam nav izdevīgi. Kad atkritumi tiek sašķiroti, tikai tad uzņēmumi iegūst savu peļņu,” norāda Sanda Dejus.
Ja plastmasa vai papīrs reizēm tiek savākts kopā, tas notiek praktisku apsvērumu dēļ. Tas nenozīmē, ka šķirošana kļūst bezjēdzīga. Tālāk atkritumi tiek šķiroti uz līnijām, kur tiek nodalīts tas, kas ir derīgs pārstrādei, no tā, kas tālākai izmantošanai nav piemērots.
Raidījumā izskan arī doma, ka nosodījums nestrādā. Pārmetumi bieži vien rada spītu un vēl lielāku pretestību. Neviens nav ideāls, un arī tie, kas šķiro, pieņem pretrunīgus lēmumus citās jomās. Tāpēc šķirošana tiek raksturota nevis kā pienākums, bet kā vienkāršs žests, kas palīdz atstāt aiz sevis pēc iespējas mazāku pēdu vidē, kurā dzīvojam.
Atkritumu šķirošana nav eksāmens un nav sacensība. Tā ir ikdienas izvēle, ko katrs var pielāgot saviem apstākļiem. Bez stresa, bez moralizēšanas un bez ilūzijas, ka viss jāizdara perfekti.
“Mainās visas papardes” ir Radio SWH un Radio SWH TV raidījumu cikls, kurā žurnālists Ainārs Rutkēvičs kopā ar nozares ekspertiem skaidro ar vidi un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus vienkāršā un saprotamā valodā. Raidījumu ciklu līdzfinansē Vides investīciju fonds Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros.
