Kāpēc savulaik Latvija, iespējams, tika uzskatīta par vājāko posmu ceļā uz NATO starp kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju, kā šobrīd izskatāmies alianses dalībvalstu vidū un kādu lomu Latvija tajā spēlē, raidījumā “Alianses divas desmitgades: Latvijas ceļš kopā ar NATO” skaidro Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, Latvijas Universitātes asociētais profesors Toms Rostoks.
Nesen veiktajā sabiedriskās domas aptaujā noskaidrots, ka Latvijā cilvēki kopumā uzticas NATO sabiedrotajiem, pastāsta Rostoks. Tomēr – kāpēc savulaik, iespējams, tikām uzskatīti par vājāko posmu ceļā uz NATO, profesors norāda, ka tāds viedoklis rietumvalstīs ir dzirdams, ko varētu attiecināt uz Latvijas tā brīža situāciju: “Brīdī, kad atguvām neatkarību, mums bija gan lielāka padomju, Krievijas armijas klātbūtne, gan vairāk cietām no pārkrievošanas Padomju savienības laika posmā. Raugoties uz to, kas notika deviņdesmitajos gados – pēc būtības aizsardzības nozare īsti nebija prioritāte.”
Savu lomu spēlēja arī idejas – kur tajā laikā varētu tērēt aizsardzības budžetu, piemēram, basketbola komandu sponsorēšanā vai slavenajos zirgos.
“Viens būtisks pagrieziena punkts, manuprāt, notika deviņdesmito gadu beigās, divtūkstošo gadu pašā sākumā, kad kļuva skaidrs – ja mēs patiešām gribam iestāties NATO, tad mums ir jāatvēl aizsardzībai krietni vairāk naudas. Ja grasāmies tērēt 0,7 procentus no iekšzemes kopprodukta un censties iestāties NATO, tas vienkārši nenotiks. Tas bija ļoti svarīgs pagrieziena punkts,” turpina Rostoks.
“Nākamais svarīgais pagrieziena punkts bija faktiski pēc tam, kad mēs iestājāmies NATO. Arī ņemot vērā ekonomisko krīzi, kuras iespaidā Latvijas aizsardzības budžetu samazināja gandrīz uz pusi. Pēc tam, kad sākām atkopties no ekonomiskās krīzes un kad notika Krimas aneksija, tas bija tiešām liels pagrieziena punkts. Bet tikmēr Nacionālajos bruņotajos spēkos jau notika ļoti lielas pārmaiņas, kur veidojās profesionāla organizācija ar savām vērtībām, ko, manuprāt, sabiedrība arī tīri labi ir sapratusi. Nacionālie bruņotie spēki ir viena no tām valsts pārvaldes vai valsts varas sastāvdaļām, kurai sabiedrība krietni vairāk uzticas, nekā citām valsts pārvaldes institūcijām,” viņš paskaidro, piebilstot, ka sabiedrība reizēm pat neapjauš, cik ciešas saiknes ir starp mūsu bruņotajiem spēkiem un citām NATO dalībvalstīm.
Vaicāts, kā šobrīd izskatāmies uz citu dalībvalstu fona un kāda šobrīd ir Latvijas loma NATO, Rostoks uzskata, ka uz kopējā fona izskatāmies ļoti labi:
“Faktiski arī iepriekš, kad aizsardzības finansējums bija krietni zemāks, mūsu karavīri piedalījās starptautiskās operācijās un strādāja kopā ar citu valstu karavīriem. Atsauksmes ir bijušas ļoti labas. Šajā ziņā neesam krituši ar seju dubļos arī tad, kad naudas bija krietni mazāk. Šobrīd labi izskatāmies gan aizsardzības finansējuma ziņā, gan arī esam veikuši nepieciešamos pārkārtojumus pēc būtības, apgūstam konkrētas spējas, kas būtu ļoti nepieciešamas lielākā militārā konfliktā.”
Svarīgs aspekts ir arī valsts aizsardzības dienesta izveide, politiskais atbalsts aizsardzības nozarei, kā arī sadarbība starp militāro akadēmiju studentiem, kuri dodas mācīties uz citām valstīm, lai gūtu pieredzi, piemin profesors: “Protams, ir milzīgas atšķirības starp dažādām NATO dalībvalstīm, bet mēs uz kopējā fona izskatāmies diezgan labi.” Uz raidījuma vadītājas Agneses Vasermanes norādi: “Tā kā ne tikai tā mazā Latvija, kurai visiem vajadzēs iet palīgā, ja nu kas?” Rostoks teic: “Nē, nu visiem būs jāiet palīgā – tā jau ir NATO jēga.
Mums būs jānāk palīgā, jo mēs esam mazi, bet mēs, manuprāt, savus mājas darbus esam padarījuši diezgan labi. Protams, katrā organizācijā iespējams atrast savus trūkumus. Varbūt valsts aizsardzības dienestu vajadzēja ieviest krietni ātrāk. Iespējams. Tāpat arī militārās spējas, kuras Latvija šobrīd iegādājas – paies vairāki gadi, līdz mums tās patiešām būs. Mēs gribētu, lai lietas notiek ātrāk. Tāpat mēs joprojām gribētu lielāku sabiedroto klātbūtni Latvijā dažādos veidos, bet kopumā – nav slikti.”
Raidījums tapis ar NATO publiskās diplomātijas divīzijas atbalstu. Tā vadītāji Inese Vaikule, Agnese Vasermane un Ainārs Rutkēvičs 20 raidījumos pievērsīsies dažādiem jautājumiem, kas skar NATO un Latvijas ceļu kopā ar to divās desmitgadēs.
