Liels palīgs Latvijas izlasei 3×3 basketbolā tikt uz olimpiskajām spēlēm Parīzē ir bijis jaunais spēlētājs Francis Lācis, kurš gan vēl nevar pateikt, vai pats arī būs četru cilvēku komandas sastāvā, kas tad dosies uz olimpiādi. Raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” sportists pastāsta, kā pievērsies 3×3 spēlei, ņemot vērā, ka iepriekš vairāk darbojies klasiskajā basketbolā.
Lācis jau kopš bērnības aizrāvies ar klasisko basketbolu, taču šobrīd burtiski uzmirdzējis Latvijas 3×3 basketbola izlasē. “Paldies jāsaka trenerim Raimondam Feldmanim un 3×3 koordinatoram Kristapam Gotfrīdam,” atzīst sportists, “Viņi mani uzrunāja, vai man nebūtu interese, jo kaut kad pa vasarām es biju spēlējis to 3×3 basketbolu. Uzaicināja, teica, ka viņi mani kaut kā redz.”
Basketbolistam atlicis vien salikt plusus un mīnusus. “Redzēju, cik objektīvi man ir tikt, teiksim, lielajā izlasē uz nākamo pasaules kausu, olimpiskajām spēlēm, Eiropas čempionāta sastāvā un, redzot, ka tā konkurence uz 3×3 komandu varbūt ir nedaudz mazāka, tad es kaut kādā ziņā piekritu,” atminas Lācis, kurš pēc pirmās sezonas Nīderlandē devies uz 3×3 treniņnometni. Turklāt uzreiz sanācis tikt komandas sastāvā, doties uz pasaules kausu un kā ķirsītis uz kūkas – izcīnītās medaļas.
“Iespējams, ka pat pārāk labs starts priekš tādas pirmās ienākšanas 3×3 basketbolā. Āķis bija lūpā – biju noķēris to azartu. Jā, no tā mani nostādīja, ka tā prioritāte paliek 3×3, un mērķis ir tikt uz olimpiādi,” atklāj basketbolists, kurš kopā ar treneri Feldmani strādājis jau kopš 16 gadu vecuma, “Viņu es tiešām varu saukt par tādu savu treneri.”
Kādas ir tās kvalitātes, kas piemīt pašam Francim Lācim, sportists norāda, ka 3×3 basketbolā ļoti svarīga ir ķīmija starp spēlētājiem: “Tas darbs trenerim ir atrast tos pareizos cilvēkus ar kaut kādām īpašībām laukumā, – ka viņiem sapas. Man liekas, ka ķīmija šobrīd komandā ir izveidojusies ļoti laba. Par to paldies trenerim.”
