Raidījumā “Kā dzīvot tālāk?” viesojas divi Latvijas olimpiskās delegācijas mediķi – sporta ārste Lolita Kalniņa-Havraneka un fizioterapeits Jānis Lācis. Viņi skaidro, kā mediķu komanda gatavo sportistus gaidāmajām ziemas olimpiskajām spēlēm Milānā–Kortīnā, kādi ir viņu ikdienas izaicinājumi un kādi riski jāuzmana sezonas karstumā.
Kalniņa-Havraneka uzsver, ka sportistu ķermenis ir gan izturīgs, gan trausls. “Sportisti ir ļoti stipri, bet viņi ir arī ļoti ievainojami,” viņa saka, skaidrojot, kā slodze vienlaikus nostiprina un risks padara sportistus jutīgus pret pārslodzi. “Jo labāka sportiskā forma, jo ātrāk var noķert.. viņi paliek spēcīgāki, bet tajā pašā laikā paliek trauslāki,” ārste piebilst, uzsverot agrīnas diagnostikas nozīmi.
Savukārt Lācis ieskicē savu ikdienu, kas ir nepārtraukta balansēšana starp profilaksi un ārstēšanu. “Mēs strādājam gan uz profilaksi, gan uz traumām, gan uz rehabilitāciju,” viņš stāsta. Daļa problēmu ir tik specifiskas, ka saprotama tikai renes sportiem. “Skeletonā un kamaniņās bieži ir ledus apdegumi,” piebilst fizioterapeits. Tieši disciplīnas raksturs nosaka, kādas traumas biežāk jādziedē un cik ātri sportistam jāsagatavojas nākamajam braucienam.
Runājot par Milānas–Kortīnas olimpiādi, Lācis neizpušķo sarežģītību: “Šajās spēlēs fizioterapeitus nevarēs “staipīt” pa trīs četrām vietām.” Olimpiskie sportisti būs sadalīti vairākos ciematos, un mediķiem jāsadala spēki tā, lai katrā vietā būtu savs atbalsts. Šī nav tikai loģistika – tā ir stratēģija, kas jāizplāno tikpat precīzi kā treniņu plāns.
Kalniņa-Havraneka uzsver vēl vienu būtisku aspektu – dopinga drošību. “Ir uzskaitāmās vielas, ir aizliegtās vielas. Sportistam jāsaprot, ko viņš dzer un ko viņš lieto,” viņa atgādina. Viena kļūme ar uztura bagātinātājiem, viena kļūdaina tablete – un karjera var apstāties. Tāpēc ārstei jābūt gan konsultantam, gan kontrolētājam, gan cilvēkam, kas brīdina par to, ko neviens cits nepamana.
Savukārt Lācis intervijas noslēgumā atzīst, ka vislielāko gandarījumu sagādā sportistu atgriešanās pēc smagām traumām. “Ir forši redzēt, ka pēc lielas operācijas sportists atgriežas un gada beigās nopelna medaļu,” viņš stāsta. Arī ārste uzsver psiholoģiskā atbalsta nozīmi, jo “sportistam bieži vien vajag vienkārši parunāties,” viņa piebilst, uzsverot sarunu nozīmi sporta augstākajā līmenī.
