Piesaistes teorija ir centrāla tēma bērnu audzināšanā, sniedzot būtisku izpratni par to, kā veidot stipras un veselīgas attiecības ar bērniem. Inga Oliņa un Georgs Rubenis, raidījuma “Pietura vecākiem” vadītāji un “Centra ZIN” vecāku izglītības treneri, skaidro kontekstu jeb kā pētīta un vēsturiski veidojusies piesaistes teorija.
Par piesaistes teorijas tēvu varētu dēvēt Džonu Boulbiju (John Bowlby), tomēr vēl pirms viņa daudzi zinātnieki un pētnieki pievērsušies pētījumiem vai novērojumiem, kas skar piesaistes teoriju. “Pētnieks Lorencs, austriešu biologs, viņš atklāja, ka ir šis te imprintings, – ka mēs esam bioloģiski predisponēti kā dzīvas būtnes, ieskaitot arī bērnus, ka mēs meklējam drošību pie sev tuvākās būtnes,” skaidro Oliņa.
Lorencs pētījumu veicis ar zosu mazuļiem, – tiem piedzimstot, mammas vietā iestājies pētnieks, savukārt zosulēni par mammu uzskatījuši Lorencu – sev tuvāko drošības objektu, personu. “Mums ir vajadzība pēc šīs tuvās personas,” viņa turpina, “Vēl bija tāds zinātnieks Harlovs, kas savukārt taisīja eksperimentus uz mērkaķīšiem. Nezinu, vai šobrīd tas būtu ētiski.”
Harlovs uztaisījis tādu kā istabu, kur vienā pusē nolikta “drāšu mamma”, kurai bijis ēdiens, piena pudele, savukārt, otrā pusē nolikta mīksta rotaļlieta, kā silts, mīļš un mīksts tēls. Ieliekot mērkaķu mazuli šajā istabā, pētnieks vērojis, kas ar viņu notiek, – mazais dzīvnieks aši paēdis pie “drāšu mammas”, taču dzīvoties lielāko daļu laika izvēlējies pie siltās, mīkstās “rotaļlietas mammas”.
“Tad jau nāca Boulbijs ar saviem novērojumiem un aptaujām zēnu nometnē, kur viņš skatījās, ka zēnu uzvedība ir cieši saistīta, ka tur ir tādas diezgan lielas saistības ar to, kādas ir viņu attiecības ar vecākiem,” vēsturisko stāstu turpina Oliņa.
“Pēc tam jau ir arī tālākie eksperimenti, kur tika novērots, kā mainās bērna attīstība, piemēram, ja ir situācija, kad viņš, bērniņš, nonāk slimnīcā, un viņš ilgu laiku tur uzturas bez vecāku klātbūtnes, jo kādreiz 60., 70. gados bērnu slimnīcās drīkstēja ierasties uz vienu stundu sestdienā – cik ļoti tas ietekmē bērnu attīstību, ka šī te tuvība ir ļoti būtiska. Tad pārejot pie visa, ir šī te – piesaistes teorija,” rezumē vecāku izglītības trenere.
