Uzņēmējs un ģimenes cilvēks Matiss Ansviesulis raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” nosaka, ka labprāt atklāj savu stāstu, kā nopelnījis pimo miljonu jeb pirmo lielo naudu, salīdzinot ar citiem uzņēmējiem, kas par to runā nelabprāt. Kas sācies kā brīvdienu projekts, noslēdzies ar biznesa pārdošanu un brangu peļņu kabatā.
“Mans sākums biznesā bija salīdzinoši vienkāršs – mēs ar draugu izdomājām, ka varētu nodarboties ar kreditēšanu internetā,” stāsta uzņēmējs, “Sapratām, ka tur varētu būt kaut kas, izdomājām to notestēt. Šo biznesa modeli bija viegli “palaist” internetā, tam nevajadzēja milzīgus sākuma kapitāla ieguldījumus.”
Tomēr finansējums vajadzīgs, kas abiem nav bijis. “Biju beidzis universitāti, sāku strādāt bankā Anglijā, pastrādāju tur īsu laiku – sapratu, ka tas nebūs mans. Tad paralēli darbam bankā mēs ar draugu, biznesa partneri izdomājām nodarboties ar savu kompāniju – pirmais, kas bija vajadzīgs, lai “dotu ārā” kredītus patērētājiem, ir vajadzīga nauda.
Pirmais investors bija mans paziņa, varētu teikt draugs, no universitātes laikiem, no Azerbaidžānas,” turpina Ansviesulis, “Viņš mums iedeva pirmo lielo kapitālu – 20 tūkstošus latu, 28 tūkstošus eiro.” Tas bijis aptuveni 2010. gada vidus, kad arī “palaista” pirmā mājaslapa. “Pirmo gadu, pusotru tas bija mums tāds kā vakara un brīvdienu projekts, kuram mēs, protams, ļoti nodevāmies, bet nebija skaidrs, vai tas būs īsti bizness vai nē.”
Ar pirmo investoru gan izdevies “ielikt kāju durvīs” un pārliecināties, ka biznesa ideja strādā. “Pēc tam jau tik bija jautājums piesaistīt nākamo finansējumu, nākamo. Tad savu pirmo miljonu vai pirmo lielo naudu es nopelnīju – īstenībā es to visdrīzāk nopelnīju dividendēs no biznesa,” stāsta uzņēmējs.
“Mans biznesa modelis atšķirībā no daudziem tīri tehnoloģiskiem IT biznesiem – tas ģenerē gan ienākumus, gan peļņu, no kuras es varēju sev maksāt dividendes.” Tomēr sekojis vēl viens liels notikums. “Mēs pārdevām mūsu pirmo kompāniju lielai Dienvidāfrikas bankai, kas saucas “Capitec”, – multimiljardīgs bizness,” viņš atklāj.
“Garš stāsts, kā mēs viņus satikām, iepazināmies ar īpašniekiem, viņi ieguldīja naudu, kļuva par lieliem akcionāriem kompānijā. Tā vairāku gadu garumā mēs principā pārdevām visu šo biznesu. Tad, protams, mēs nopelnījām no kompānijas pārdošanas,” rezumē Ansviesulis.
Pilnu raidījumu “Ar dziesmu par dzīvi” klausies ierakstā!
