Jaunais mācību gads ir klāt! Raidījumā “Noturības kodols” psiholoģe, trīs bērnu mamma, kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite, atbalsta un izaugsmes centra “Droša skola” vadītāja Gunita Kleinberga skaidro, cik daudz vecākiem jāiesaistās vienaudžu attiecību risināšanā, un nosauc signālus, kas var liecināt par vienaudžu vardarbību.
“Droši vien tas ir jautājums par to, kas ir tā grūtība vienaudžu attiecībās,” par to, cik vecākiem daudz jāiesaistās vienaudžu attiecību risināšanā, stāsta Kleinberga, “vai tas ir vienkārši, kad man drusku nav tās sociālās prasmes, varbūt ir grūtāk iejusties vai es esmu tāds kautrīgāks. Kas patiesībā ir tā grūtība? Vai vairāk jau ir stāsts par vienaudžu vardarbību. Tās ir divas dažādas situācijas.”
Ja tā ir neērta sajūta klasē, tad atbalsts, neiesaistīšanās, bet būšana blakus no vecāku puses būtu pietiekami, norāda KBT terapeite, tomēr, ja stāsts ir par vienaudžu vardarbību, tad vecāku iesaiste ir obligāta, taču bez histērijas. “Solīti pa solītim – sākt ar bērnu pārrunāt, kas tad īsti notiek, tad nākamais solis ir ar pedagogu, nevis sākt uzreiz vākt sev atbalsta grupu un taisīt cīņu par to,” viņa papildina.
Dažkārt bērni nerunā par skolā notiekošo, piemēram, vienaudžu vardarbību, tāpēc – kādi signāli var par to liecināt? “Bērni diezgan tipiski nerunā par to, kas ar viņiem notiek, ja tā ir vienaudžu vardarbība, bet var pamanīt bērna uzvedībā, attieksmē pret skolu un arī emocijās,” paskaidro Kleinberga, “Tad bieži vien tas, kas “nāks ārā” no bērniem, būs dusmas, noslēgšanās, arī varbūt raudulīgums.”
Pamanot kādas izmaiņas bērnā, vecāks jau var sākt pakāpeniski runāt par to, kas tad notiek skolā. KBT terapeite iesaka vienu jautājumu bērnam, ko arī pati izmanto: “Klau, ja tev būtu iespēja uz mēnesi aizsūtīt kādu no klasesbiedriem. Kuru tu aizsūtītu?” Attiecīgi bērni visbiežāk pasaka to, kas sagādā vislielākās grūtības vai rada nepatīkamas asociācijas. Sarunai turpinoties, var vaicāt – kāpēc tieši šo bērnu sūtītu prom uz mēnesi un citus jautājumus.
“Vecākam ir jābūt ļoti uzmanīgam. Ar bērnu runājot, kas notiek skolā, tas parasti nebūs tiešā veidā, bet kaut ko darot,” nosaka Kleinberga, minot piemēru par manikīra taisīšanu kopā ar meitu vai braucot ar velosipēdu kopīgā braucienā, “Tas nebūs tā, ka mēs apsēdīsmies viens pret vienu un tad sāksim runāt, kā notiek skolā.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Noturības kodols” saturu atbild AS “Radio SWH”.
