Raidījumā “Kiberpēdas” Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs atklāj, kādi panākumi ir jau šobrīd pirms neilga laika uzsāktajai kampaņai, kas veltīta kiberkrāpniecības jautājumiem. Tāpat Filatovs raksturo šī brīža aktuālākās kiberkrāpnieku metodes, kurās joprojām dominē tā saucamie “šoka zvani”.
Vaicāts, vai ir kādi taustāmi rezultāti no kampaņas, Filatovs stāsta: “Jā, protams, šī kampaņa mums ilgs vēl vairākus mēnešus. Tātad mēs veidosim aizvien jaunus un jaunus videosižetiņus, dalīsimies ar tiem sociālajos tīklos. Arī redzam, ka cilvēki labprāt ar tiem dalās, novērtē pozitīvi arī komentāros. Tā pozitīvā ziņa, ko mēs redzam, teiksim, jau pēc mēneša, mēs saņemam aizvien vairāk un vairāk informācijas gan e-pastos, gan telefoniski.
Tātad no cilvēkiem par jau nenotikušām krāpšanām – cilvēciņš mūs informē par to, ka viņš saņēmis sliktu īsziņu, sliktu e-pastu vai arī viņš saņēmis telefona zvanu no krāpnieka. Kā jau es minēju savas pagājušās vizītes laikā, ja jums vēl izdosies ierakstīt sarunu un saglabāt visu, ko jums krāpnieks atsūtīja, nu fantastiski! Sūtiet mums, mēs tikai priecāsimies!”
Mūsdienu tālruņi gana bieži neatbalsta iespēju ierakstīt sarunu datu aizsardzības dēļ, tāpēc Filatovs iesaka šo risināt, pavaicājot kādam tuviniekam, draugam, kolēģim, kurš ir blakus, izmantot viņa telefonu sarunas ierakstīšanai. Savukārt kiberkrāpnieki joprojām naski izmanto tā saucamos “šoka zvanus”, piemēram, par nelaimē nonākušu tuvinieku.
“Tas ir joprojām šobrīd ļoti aktuāli. Tāpat arī parādās aizvien jaunas un jaunas leģendas no krāpnieku puses par uzņēmumiem – vai nu tas būs “Latvenergo” vai vienalga kas, kas jums piezvanīs un pateiks – vajag pagarināt līgumu, ir kaut kādas problēmas, jums tūlīt elektrību atslēgs,” viņš stāsta. Tāpat var itkā piezvanīt mobilais operators, kas saka – līgums ir beidzies, tūlīt paliksiet bez sakariem.
“Te viennozīmīgi, kā jau es iepriekš minēju, – stop. Pirmkārt, nomierināmies, jo krāpnieka mērķis ir panākt, lai jūs sākat uztraukties, lai jūs sākat nervozēt – tātad steidzina jūs. Šeit mēs pasakām sev “stop”, noliekam telefonu, sazināmies ar iestādi, organizāciju, uzņēmumu, kas jums tikko zvanīja, pa jebkādiem citiem komunikācijas kanāliem,” paskaidro Filatovs.
Vecāka gada gājuma cilvēkiem var talkā nākt tuvinieki, kam palūgt palīdzību. “Visticamāk, jūs atklāsiet faktu, sazinoties ar šo kompāniju, organizāciju, iestādi, ka tas bija krāpnieks, kas jums piezvanīja un mēģināja jūs apkrāpt, un būsiet sevi pasargājis,” viņš rezumē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Kiberpēdas” saturu atbild AS “Radio SWH”.
